Pasaulē pirmo centrālo banku dibinājis un papīra naudu Eiropā ieviesis rīdzinieks - Hanss Vitmahers.

Hanss Vitmahers, piedzima Rīgā 1611.gadā.

Hansa tēvs, tirgotājs Reinholds Vitmahers fon Ermonds, iespējams, bija holandiešu izcelsmes, bet aktīvi darbojās Rīgā finanšu jomā vismaz kopš 1600.g. un aizdeva ievērojamas naudas summas arī karalim Gustavam Adolfam un Zviedrijas valdībai, kura 17.gs. sākumā kontrolēja Rīgu un Vidzemi.

Johana māte bija Anna Beļska (Anna Bjelska). 

Ziņas par Hansa Rīgas gaitām ir samērā skopas. Šis laiks bija Hanzas laikmeta norieta fāze, bet Latvija bija Zviedrijas sastāvā.

Ap 1630. gadu Hanss Vitmahers devās no Rīgas uz Amsterdamu, kur viņš saņēma pilsētnieka tiesības un 1635.g.-  tiesības uz profesionālo darbību.

Pēc dažiem gadiem viņš tika notiesāts ar cietumsodu par noziegumu, kuru pēc viņa apgalvojuma, viņš nebija veicis.

1647.gadā,  kad Hanss tika izlaists no cietuma, viņš devās uz Zviedriju, kur dzīvoja viņa brāļi.

1647.g., pēc pārcelšanās uz Zviedriju, pateicoties tēva iepriekšējai darbībai, Vitmahers tika iecelts dižciltīgo kārtā, un pieņēma arī zviedriskāku uzvārdu kļūstot par Johanu Palmstruhu.

1654.g., atbilstoši dižciltīgā statusam viņš kļuva par Zviedrijas Nacionālās tirdzniecības padomes komisāru,

Viņš sāka Zviedrijas karalim iesniegt priekšlikumus par bankas dibināšanu.

1654.gadā tika kronēts Zviedrijas karalis Kārlis X Gustavs.

Pirmie divi šādi priekšlikumi tika noraidīti, tomēr Palmstruhs nepadevās. Trešais priekšlikums  tika uzklausīts, jo karalim dārgi izmaksāja karš ar Poliju, bet Palmstruhs kronim piesolīja pusi bankas peļņas

1657.gadā tika dibināta "Stockholms Banco", par kuras direktoru kļuva Palmstruhs. Tautā šo banku dēvēja arī par "Palmstruchska Bank" (tulkojumā no zviedru valodas "Palmstruha banka").

Lai arī puse peļņas tika piesolīta karalim, tā tomēr tika uzskatīta par privātu banku. Palmstruhs pirmais Eiropā ieviesa papīra naudu, kā arī principu- aizdot kredītā depozītos ieguldīto naudu. Banka garantēja papīra naudu jebkurā laikā apmainīt pret tās vērtību dārgmetālos.

1659.gadā Kārlis X Gustavs izveidoja Galveno banku inspekciju - pirmo specializēto banku uzraudzības institūciju pasaulē, kas nodarbojās ar "Stockholms Banco" uzraudzību, un tās pēctece ir mūsdienu Zviedrijas "Finansinspektionen".

1660.g. karaļa Kārļa X Gustava nāve, izraisīja arī pirmo paniku, kuras sekas bija naudas izņemšana no bankas, taču tā neapstādināja "Stockholms Banco" darbību.

Tomēr inovācijas, kas ir pašsaprotamas mūsdienu banku sistēmā, nozīmēja arī risku un drīz vien noveda pie pirmās centrālās bankas sabrukuma. Cilvēki depozītus pamatā ieguldīja īstermiņā, savukārt, izsniegtie kredīti tika izsniegti uz ilgāku periodu.

1663.gadā strauji pieauga kreditēšanas apjomi un banknošu vērtība kritās. Padzirdot par bankas izsniegtajiem kredītiem, kas nozīmēja to, ka ne visas banknotes ir reāli segtas ar dārgmetālu naudu, cilvēki sāka pastiprināti pieprasīt samaksu par banknotēm. Panika izraisīja jaunu paniku, un dārgmetāla nauda oktobrī beidzās.

1664.gadā jaunā un revolucionārā banka sabruka, to pārņēma valdība un parlaments, samazinot izsniegto kredītu apjomu, bet  nodrošinot banknošu maiņu pret dārgmetāla monētām.

1667.g. bankas likvidācija tika pabeigta.

1668.gadā, apsūdzot Palmstruhu grāmatvedības nepilnību pieļaušanā, pirmās centrālās bankas izgudrotājam tika piespriesta titula zaudēšana, atņemtas tiesības nodarboties ar banku darbību, kā arī nāvessods. Vēlāk Palmstruhs tika daļēji apžēlots - nāvessods tika aizstāts ar mūža ieslodzījumu.

Palmstruhs palika cietumā līdz 1670.gadam, bet nākamajā gadā pēc iznākšanas- 60 gadu vecumā - mira.

1668.gadā - tajā pašā gadā, kad notika Palmstruha tiesāšana, - tika dibināta "Sveriges Riksens Ständers Bank" jeb Zviedrijas Karalistes banka, ko kontrolēja parlaments.Tā pārņēma "Stockholms Banco" aktivitātes un vēlāk pārtapa par "Sveriges Riksbank", ar kuru ir pazīstama arī mūsdienās.

"Sveriges Riksens Ständers Bank" bija pirmā simtprocentīgi mūsu izpratnē centrālā banka pasaulē. Centrālā banka drīz tika nodibināta arī Anglijā un citās valstīs, tādēļ šis rīdzinieka Palmstruha veikums bija ļoti nozīmīgs pirmsākums pasaules mērogā, raksta "Kapitāls".

Daudzi uzskata, ka pirmā centrālā banka bijusi "Bank of England". Tomēr tā nav - šī banka dibināta tikai 1694.gadā. Vecāka, izrādās, bijusi mūsdienu Zviedrijas "Sveriges Riksbank" priekštece - "Stockholms Banco", kuru 1657.gadā dibinājis Vitmahers.

Ar šo soli tika radīta pirmā papīra nauda Eiropā, kā arī pirmo reizi īstenota tā saucamā "fractional reserve banking" sistēma, kad noguldītā nauda tiek izmantota kredītu izsniegšanai.

Depozītu bankas, tostarp municipālas, pasaulē tajā laikā jau pastāvēja, piemēram, 1609.gadā dibinātā "Amsterdamsche Wisselbank", kā arī līdzīgas iestādes Hamburgā un citur. Lai arī daži mēģina jau tās uzskatīt par pirmajām centrālajām bankām, tām tomēr trūka vairāku būtisku iezīmju.

Savukārt "Bank of England" būtībā tika radīta ļoti līdzīga "Stockholms Banco" - tajā 50% piederēja privātam investoram un tika izlaistas arī banknotes.

Viens no dzimtas atvasēm - arī Johans Palmstruhs (Johan Vilhelm Palmstruch (1770-1811), bija zviedru militārpersona un dabaszinātnieks.

Apraksts par Palmstruhu dzimtu, zviedru val

Avoti: Kapitāls, wikipedia.org, news.lv