Hendriks Johaness Kruifs; dzimis 1947. gada 25. aprīlī Amsterdamā) ir bijušais Nīderlandes futbolists un treneris.

Trīs reizes viņš tika atzīts par Eiropas Gada futbolistu (1971., 1973. un 1974. gadā), kas ir rekords, ko viņš dala kopā ar Mišelu Platini un Marko van Bastenu.

Kruifs ir pazīstamākais pielietotājs Rinusa Mihelsa ieviestajai futbola filozofijai, ko pazīst ar nosaukumu "totālais futbols". Tieši viņam, esot komandas "Ajax" kapteinim, tas no nezināma un neizteiksmīga kluba izauga par vienu no futbola pasaules grandiem. 

Kruifa autoritāte un arī valdonīgais stils, kas veidojās un viennozīmīgi tika veicināts vēl iepriekšējā trenera Rinusa Mihelsa laikā, tika respektēts, taču pamazām sāka veidot iekšējus konfliktus komandā, kurai nepatika komandas kapteiņa nemitīgās pretenzijas pret pārējiem. Nenoliedzami, auga arī tīri cilvēciska greizsirdība pret kapteiņa meistarību un spēles stilu, kuru pamanīja un veicināja iepriekšējie treneri, kuriem tieši ar viņu izdevās izkopt "totālā futbola" stilu, par ko šobrīd runā pasaulē. Kruifs pat zināmā mērā noteica treneru korpusam, kādus spēlētājus izvēleties un pieaicināt komandai. Brīdī, kad komandas vadību pameta treneris Kovačs un ieradās jaunais treneris Georgs Knobels, atmosfēra komandā bija nokaitēta maksimāli. Novērtējot situāciju, Knobels organizēja komandā anonīmu aptauju, kas noteikti nebija par labu Kruifam. Par komandas kapteini tika ievēlēts Pīts Keizers, bet Kruifs , smagi vīlies par šādu balsojuma rezultātu, nolēma komandu pamest, lai gan viņam bija parakstīts  ar klubu 7 gadu kontrakts.

Kruifs, izvērtējot vairākus vilinošus piedāvājumus, pārcēlās uz Katalonijas "Barselonu", kuras treneris bija pirms pāris gadiem "Ajaksu" pametušais Rinus Mihels. Šis apstāklis viennozīmīgi bija izšķirošais, izdarot kluba izvēli. Taču uzreiz atzīmējams, ka Kruifs komandas trenerim bija kā otrais favorīts, ko izvēlēties, jo draftā pirmo "vijoli spēlēja" no Bundeslīgas rezultatīvākais uzbrucējs Gerds Millers.

Arī Madrides "Real" izteica piedāvājumu Kruifam, bet viņa izvēle bija mazāk titulētā "Barselona". Par šo transfēru klubs samaksāja tam laikam rekordlielu summu - ap miljons mārciņu, bet Kruifam tika noteikta divreiz lielāka alga nekā "Ajaks". Nieslīgsto detaļās, Nīderlandes futbola sistēma ne visai labprātīgi šķīrās no savas zvaigznes, dokumentu kārtošana ievilkās. Jaunais klubs centās pēc iespējas ātrāk parādīt savu jaunieguvumu, bet oficiālās spēlēs Kruifs nevarēja vēl piedalīties, tāpēc tika organizēta draudzības spēle, kurā Barselona uzvarēja ar rezultātu 6:1, no kuriem trīs vārtu guvumi bija Kruifa kontā.

Mihels nenoliedzami veidoja Kruifa karjeru, padarot par komandas līderi. Kruifs mainīja savu attieksmi pret pārējiem spēlētājiem, lieliski iekļāvās komandā, sezonas laika guva 16 vārtus, bet komandas vadība vērtēja viņu kā fundamentālu ieguvumu. 

Nedrīkst nepieminēt politisko fonu - Katalonija vienmēr ir atgādinājusi par saviem neatkarības centieniem, kura populārajam klubam ar saviem faniem bija ļoti būtiska loma. Arī šeit lieti  tika izmantots Kruifa "smagais raksturs", lai kacinātu Madrides aprindas.

Nav lieki piebilst, ka Barselona kļuva par sezonas čempionāta uzvarētāju, finālā apsteidzot otrās vietas ieguvējkomandu Madrides Atletiko par 8(!) punktiem.

1978.gadā, 31 gada vecumā, viņš paziņoja par futbola karjeras beigām. Tika sarīkota divas atvadu spēles starp Barselona un Ajaks, kur pamīšus Kruifs spēlēja abās komandās. Šīs spēles beidzās gaužām neveiksmīgi - 1:3 un 0:8 Kruifa pārstāvošajām pusēm, kas radīja viņā dziļu vilšanos, jo bija cerējis savādāku savu aiziešanu.

Pēc aiziešanas no futbola, Kurifs nolēma uzsākt savu biznesu jomā, kurā viņam nebija ne mazākās sajēgas - cūkaudzēšana. Loģisks bija arī rezultāts - viņš bankrotēja, zaudēja ap 6 miljonu ASV$ un lēmumu par aiziešanu no futbola nācās mainīt. 

Kruifs, zaudējot pat dzīvokli Barselonā, ar ģimeni pārcēlās uz ASV, kur par viņu interesi izrādīja LA "Acteks". Kamēr viņš iekārtojās ASV, viņš ir nospēlējis vienu spēli pat kopā ar vācu futbola izcilo zvaigzni Franci Bekenbaueru. Vēlāk Kraufa veiksme bija arī trenera Rinus Mihelsa kļūšana par Acteks galveno treneri. 

Turpmāk sekoja Kruifam ne visai saprotami notikumi. Vispirms klubu pārpirks meksikāņu telekompānija, kura vēlējās savās rindās redzēt tikai latiņamerikāņu spēlētājus. Darījums notika Kruifam aizmuguriski, jo pēc ASV noteikumiem, viņam nebija līguma ar klubu, bet gan ar līgu. Tādējādi Kruifs nokļuva Vašingtonas Diplomats sastāvā. Ņemot vērā viņa titulus un statusu, viņam tika noteikta alga, kas bija lielāka nekā visai komandai kopā. Galvenais treneris Gordons Bredlijs ne visai saprata "totālā futbola" būtību, tāpēc attiecības uzreiz kļuva saspringtas. Papildus Kruifs sāka gūt traumas, jo nespēja īsti pielāgoties spēlei uz mākslīgā zāliena.

Kopumā Kruifs pavadīja ASV trīs sezonas, un kā pats atzina - guva lielisku dzīves skolu, ka futbols ir ne tikai spēle, bet tas ir arī nenovērtējams bizness un daudz kas komandas veiksmēs ir atkarīgs no organizatoriska darba ārpus laukuma, kas noteikti nebija raksturīga Eiropas klubos.  Arī ASV novērtēja Kruifa klātbūtni, jo viņš nenoliedzami bija padarījis šo sporta veidu populārāku. Šajā laikā sportists bija atjaunojis savu sportisko formu un nolēma atgriezties Eiropas futbolā.

Nomainot vairākus klubus, beigu beigās viņš atgriezās savā "Ajaks". Tiesa, te viņš saskatīja nopietnas nepilnības kluba administratīvajā vadībā. Komandas sastāvs bija mainījies, jaunie labprāt pieņēma pieredzējušo zvaigzni. Šajā laikā komandā darbojas vēl divi futbolisti - Franks Raikards un Marko van Bastens. 

Faktiski Kruifa biogrāfija ir pasaules futbola dzīves norises sava veida antoloģija, kuru būtu vērts izpētīt jebkuram, kurš mēģina kaut ko sasniegt dzīvē.

1984.gada 13.maijā viņš, būdams 37 gadus vecs, pavadīja savu pēdējo spēli klubu sastāvā.

Nīderlandes izlasē Kruifs arī ir atstājis ievērojamas atmiņas. Savā otrajā spēlē, viņš saņēma sarkano kartiņu par konfliktu ar tiesnesi, kuram sev raksturīgā stilā aizrādīja par nepamanītu rupju spēli pret viņu uz laukuma. Sekoja , ka Kruifs uz gadu tika atstādināts no izlases, bet savu vārdu viņš jau bija nostiprinājis Nīderlandes futbola panākumiem bagātajā vēsturē ar to, ka kļuva par pirmo savas valsts nacionālās izlases futbolistu, kurš ir ticis noraidīts oficiālas spēles laikā.

Kruifa klātbūtne valsts izlasē ir pilna ar nemitīgiem konfliktiem un domastarpībām. Gan treneriem, gan pārējiem komandā nepatika, ka Kruifs ārpus laukuma dzīvo pēc saviem noteikumiem un ir daudz brīvākā režīmā. Nopietnas izmaiņas sākas ar brīdi, kad izlasi pārņem Rinuss Mihels. Ar šo brīdi var sākt runāt psaulē ar nīderlandiešu piedāvāto "Totālo futbolu". 

Kā minēts iepriekš, tad 1978.gada sākumā notika Kruifa pirmās atvadas no futbola karjeras. Maz cilvēku zin, ka 1977.gada 19.septembrī Barselonā notika bruņota ielaušanās viņa dzīvoklī, lai nolaupītu kādu no ģimenes locekļiem. Mēnešiem ilgi Kruifa ģimene dzīvoja ar pamatīgu policijas apsardzi. Tieši tad Kruifs atteicās no dalības izlasē, paziņojot, ka viņam ģimenes drošība ir pirmajā vietā. Šī iemesla dēļ viņš arī nepiedalījas 1978. gada pasaules čempionātā, atsakoties braukt uz Latīņameriku.  

Ap šo notikumu  ir saglabāta noslēpumainība. Sākotnēji policija par to liedza skaļi runāt. Pats Kruifs pirmo reizi šo uzbrukumu pieminēja pēc daudziem gadiem kādā intervijā.

2004. gadā Pele viņu iekļāva savā FIFA 100 sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.

Pēc spēlētāja karjeras beigšanas 1984. gadā viņš kļuva par ļoti veiksmīgu galveno treneri Amsterdamas "Ajax" un vēlāk FC Barcelona. Viņš joprojām darbojas padomdevēja lomā abos klubos.

Johanam ir dēls Žordi Kruifs, kurš arī bija profesionāls futbolists.