Jāzeps Mediņš, mūziķis, komponists, diriģents, pedagogs, latviešu mūzikas klasisko vērtību līdzveidotājs dzimis Kauņā, kur Jāzepa tēvs pildījis obligāto karaklausību kā kara orķestra klarnetists. Ģimenē visi trīs brāļi ir komponisti – arī jaunākie brāļi Jānis Mediņš un Jēkabs Mediņš.

Pēc tēva karadienesta beigām ģimene atgriezusies Rīgā. Jāzepa muzikālās dotības izpaudušās jau agrā bērnībā un 12 gadu vecumā viņš tika uzņemts Zīgerta mūzikas institūta vijoles klasē, paralēli apgūstot klavieru un čella spēli.

1891. gadā Rīgā ieradās simfoniskais orķestris no Vācijas. Koncertturnejas laikā saslima viens čellists un šajā vietā, uzvarot konkursā, tiek pieņemts Jāzeps Mediņš, kuram tajā laikā bija tikai 14 gadu. Koncertējot ar orķestri tika apgūta visu stīgu instrumentu - vijoles, alta, čella, kontrabasa un pūšamo mūzikas instrumentu: obojas, klarnetes, mežraga spēlētprasme.

No 1896. gada līdz 1901. gadam bijis pedagogs Zīgerta institūtā, pēc kura nāves institūta vadīšanu pārņem savās rokās.

1906. gadā Mediņš uzsāk darba gaitas Rīgas latviešu biedrības teātrī, kur pildījis kapelmeistara pienākumus. Šajā laikā komponēta mūzika teātra izrādēm, bet diemžēl notis kara laikā ir gājušas bojā.

1915. gadā emigrējis uz Maskavu, kur strādājis par ceļojošās operas diriģentu. Atšķirtībā no dzimtenes radusies doma par operas ,,Vaidelote" komponēšanu.

Līdz pat 1922. gadam strādājis Baku operā par kormeistaru un diriģentu. Šeit tikušas sarakstītas dziesmas, līdz Rīgai nonākušas tikai trīs. Atgriežoties Rīgā, pēc 2 gadu nostrādāšanas Nacionālajā operā, J. Mediņš ļoti smagi saslimis. Izveseļojies un varējis atsākt strādāt tikai pēc 8 gadu ilgas ārstēšanās.

1927. gada 18. novembrī, par godu valsts svētkiem notika operas ,,Vaidelote" pirmuzvedums. 

1930.gadā pašnāvību izdara viņa sieva Annija, kura arī ilgāku laiku slimojusi.

No 1946. gada Mediņš ir Latvijas Valsts konservatorijas profesors.

1947. gadā Jāzeps Mediņš pēc neveiksmīgas operācijas mirst, nepabeidzot iesākto operu “Zemdegi”.

Viņš radoši visspilgtāk izpaudies simfoniskajā mūzikā (,,D - dūra simfonija", ,,Simfoniskā skice", ,,Latvju zeme", ,,Armēņu melodijas"), pāri par 20 citu darbu – poēmas, svītas, vijoles koncerts, čello koncerts. Komponists ievērojami bagātinājis arī latviešu vokālās lirikas (pāri par 100 solodziesmu), kantātes, kā arī instrumentālās kamermūzikas žanrus (pāri par 10 kameransambļu, liels skaits kompozīciju solo instrumentiem ar klavierēm).

            Daiļrade:

Jāzeps Mediņš bija liriķis, savus darbus sacerēja pie klavierēm vai rakstāmgalda.

Darbi:

Ø      operas- Ziedoņa atmošanās; Vaidelote (1927); Zemdegi (1947, nepabeigta);

Ø      simfoniskie darbi- 3 simfonijas; 2 svītas;  Armēņu melodija (1932); Dzimtenes ainava (1935); Latvju zeme (1935);

Ø      vijoļkoncerts (1911);

Ø      ~ 50 kora dziesmas (Kurzemei, Pēc kaujas, Saules dziesma, u.c.)

Ø      ~80 solo dziesmas (Zvaigžņu lietus, Lilijas, Ziedoņa rīts, Zieds, Mātei, u.c.)

Ø      instrumentālā kamermūzika.

Avots: Operas libretu leksikons, www5.acadlib.lv