Latviešu mūzikas pedagogs, diriģents un komponists.

1926. gadā Jelgavā rosīgu darbu ar pašdarbības kolektīviem uzsāk J. Ozoliņš.

Viņš vada tautas nama kori un orķestri, koncertē Jelgavā un arī Rīgā arodbiedrību sarīkojumos. Jelgavā, būdams Jēkaba Mediņa skolnieks Tautas konservatorijā, J. Ozoliņš sāk arī komponista gaitas. Te tapušas pirmās dziesmas un skaņdarbi pūtēju orķestrim.

Visaktīvākā J. Ozoliņa darbība ir 1940. gadā, kad viņš strādā Skolotāju institūtā (vada kori un orķestri) un Jelgavas 1. vidusskolā, kur tanī laikā darbojas koris, simfoniskais un pūtēju orķestris. J. Ozoliņa vadītais tautas nama koris 1940. gadā dzied arī komponista pirmo masu dziesmu «Uz priekšu ikdien».

1930. gadā pabeidzis Jelgavas skolotāju institūtu, 1935. gadā absolvējis Latvijas konservatorijas Mūzikas pedagoģijas nodaļu.

No 1930. līdz 1941. gadam strādājis par skolotāju.

No 1942. līdz 1944. gadam Ivanovā, Krievijas PFSR, vadījis Latvijas PSR Valsts mākslas ansambļa kori.

Pēc tam līdz 1953. gadam bija Latvijas PSR Valsts kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents.

No 1946. līdz 1948. gadam Ozoliņš bija arī mākslinieciskais vadītājs Latvijas Filharmonijā.

1951. gadā sācis pasniegt Latvijas Valsts konservatorijā, no 1951. līdz 1977. gadam bija arī iestādes rektors.

Ozoliņš bija virsdiriģents vairākos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos (virsdiriģents 1., 2., 3., un 4. dziesmu svētkos 1960., 1967., 1972., 1979.g.). Ir vairāk nekā 300 kora un apmēram 40 solo dziesmu autors. 1944. gadā kļuvis par Latvijas Komponistu savienības biedru.

1965. gadā saņēmis Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukumu. Saņēmis trīs PSRS Darba Sarkanā Karoga ordeņus, Sarkanās Zvaigznes ordeni un ordeni "Goda Zīme".

1983. gadā Jelgavas mūzikas skolai piešķir komponista Jāņa Ozoliņa vārdu.

Avots: "Latviešu mūzika", 1970