Jans Juzefs Ingnacijs Lukasevičs (poļu: Jan Józef Ignacy Łukasiewicz; dzimis 1822. gada 8. martā, miris 1882. gada 7. janvārī) bija Galīcijas poļu uzņēmējs un izgudrotājs. Viens no naftas rūpniecības pamatlicējiem. Viens no pirmajiem pasaulē 1856. gadā uzbūvēja naftas pārstrādes rūpnīcu. Uzlaboja petrolejas ieguves tehnoloģiju. Izgudroja petrolejas lampu. Viens no sava laika lielākajiem mecenātiem.

Dzimis poļu inteliģences ģimenē. Skolā gāja Žešovā. Vēlāk sāka strādāt aptiekā Laņcutā. 1840. gadā atgriezās Žešovā, kur tāpat strādāja aptiekā.

1845. gadā iesaistījās pagrīdes poļu organizācijā.

1846. gada februārī arestēts, ieslodzīts Ļvovā.

1847. gada decembrī atbrīvots pierādījumu trūkuma dēļ. Vēlāk strādāja aptiekā Ļvovā, studēja Krakovas un Vīnes universitātēs.

1853. gadā Lukasevičs pirmais pasaulē spēja iegūt petroleju no naftas (1846. gadā kanādietim Abrahamam Gesneram tas izdevās no oglēm).

1853. gada 31. jūlijā Lukasevičs izgatavoja petrolejas lampu operāciju veikšanai vietējā slimnīcā. Šo datumu var uzskatīt par mūsdienu naftas rūpniecības sākumpunktu.

1854. gada sākumā Lukasevičs pārcēlās uz Gorlici, un kopā ar vietējiem uzņēmējiem un zemes īpašniekiem izveidoja daudzus uzņēmumus.

1854. gadā pie Krosno izveidoja pasaulē pirmo naftas ieguves urbumu.

1856. gadā Lukasevičs pie Jaslo uzcēla pasaulē pirmo naftas pārstrādes rūpnīcu. Lukasevičs atklāti sponsorēja 1863. - 1865. gada janvāra sacelšanos Krievijas okupētajās Polijas, Lietuvas un Latvijas teritorijās.

Miris 1882. gadā.