Jānis Vītoliņš

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
21.04.1886
Miršanas datums:
14.05.1955
Apglabāšanas datums:
18.05.1955
Kategorijas:
Džeza mūziķis, Komponists, Muzikants, mūziķis, Pedagogs, skolotājs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Latvijas konservatorijas pedagogs, fagotists, komponists.

Dzimis 1886. gada 21. aprīlī Litenes pagastā un muzikālo izglītību ieguvis Maskavas konservatorijā, kur 1916. gadā nobeidzis fagota klasi pie prof. F.Šmita. Muzikālo studiju laikā viņš jau spēlēja S. Kusevicka simfoniskā orķestrī līdz pat 1917. gadam. Vēlāk J. Vītolinš nokļuva Sibīrijā, vadīja latviešu kori Irkutskā un Vladivostokā Imantas pulka orķestri, būdams šī orķestra kapelmeistars. Atgriezies ar pulku Latvijā, Vītolinš iestājās Nacionālās operas orķestrī, līdz 1926. gadam vadīdams arī fagota klasi Latvijas konservatorijā. Mācīdams citus, viņš turpināja arī paplašināt savu muzikālo izglītību, studējot kompozīcijas teoriju pie prof. J. Vītola. Kādu laiku viņš diriģēja Rīgas simfonisko orķestri un 1926. gadā kopā ar Alfrēdu Kalniņu devās uz Ņujorku, kur Vītoliņa darbs noritēja orķestros, mūzikas mācības iestādēs, filmu sabiedrībās un radiofonos. Viņš bija štata aranžētājs kinostudijās "Paramount" un "Metro Goldwyn Mayer". Ņujorkā viņš vadījis arī latviešu kori. Pēc Amerikas laikmeta viņa darbs rosīgi turpinās Latvijā. 1933.gadā nodibina savu simfodžeza orķestri "La-Si-Do". Vēlākos gados no džeza atgāja un komponēja kino mūziku filmām "Daugava" (1934), "Dzimtene sauc" (1935). No Jāņa Vītoliņa darbiem minama «Simfonija g-mollā, balets «Ilga», Latvju rapsodijas, klavieru koncerti u.c.

Avots: Latvijas kareivis, 21.04.1936

           Sestdiena, janvāris 2019

Pats J. Vītoliņš "Latvjas mūziķī" 1933.gadā atceras: "Katrā kompānijā ir viens galvenais komponists, kas noteic mūzikas raksturu un stilu. Pārējie darbinieki veic viņiem uzticēto darbu. Tā Paramount kompānijā mēs bijām 12 instrumentētāji un Metro-Goldwyn firmā — 6. Katram komponistam tiek uzdots savs stils: simfoniskais jeb jazz. Man pa lielākai daļai deva rakstīt klasisko, simfonisko, dramatisko un orientālo. Sevišķi introdukcijas un noslēgumus, jo tur vajadzīgs pilnskanīgs orķestris. Katrai filmai iet cauri savs leitmotīvs pēc Vāgnera operu principiem. Galveno tēmu uzdod galv. komponists un mums tā bij jāveido vai nu liriski jeb dramatiski vai dažreiz jāsavieno kopā ar citu tēmu. Filmas mūzika galīgā veidā tiek pieņemta tikai pēc speciālas komisijas atzinuma un izmaksā apm. 8000 dolāru, neieskaitot diriģenta un instrumentētāju algas. Metro-Goldwyn-Mayer kompānijā Ņujorkā spēlēja 40 vīru liels orķestris. Tā galvenais diriģents Dr. Villiams Aksts saņem 100.000 dol. gadā. Tas pats agrāk strādāja Kapitol teātrī ar 60.000 dol. gadā.

---

Dzimis Litenes pagastā. Pēc Maskavas konservatorijas beigšanas ar brīvmākslinieka grādu 1917.gadā turpinājis kā fagota speciālists darboties arī Nacionālā operā un Latvijas konservatorijā kā fagota klases vadītājs līdz 1926. gadam.
Konservatorijā pie prof. J. Vītola studējis 4 gadi kompozīcijas teoriju, bet 1926. gadā aizbrauca uz Ameriku, kur darbojās sākumā kā fagotists simfoniskā orķestrī, vēlāk bija lielo „Paramounta" un "Metro Goldvina Meijera" filmsabiedrību mākslas filmu mūzikas aranžētājs, arī Širmera mūzikas izdevniecības instrumentētājs un manuskriptu korifetājs. Vadījis arī Ņujorkas mūzikas mākslas konservatorijas kompozīcijas klasi un uzstājies kā diriģents Amerikas radiofonos, popularizēdams latviešu mūziku, sevišķi mūsu tautas dziesmas. latvijā no ASV viņš atgriezās trīsdesmito gadu sāumā. Rīgas radiofons viņu vēlāk stādīja priekšā kā repatriantu. Padomju karaspēks viņu bija pārsteidzis Austrumvācijā. Sākumā savās uzrunās viņš bija iespējami objektīvs, iespējams, ka viņu kaut kādu apsvērumu dēļ nespieda slavināt padomju iekārtu un "laimīgo" dzīvi tajā. Pēdējos viņa rakstos gan jau jūtamas parastā aģitācijas materiāla ieskaņas.

Avots: "Laiks", 01.06.1955.

Avoti: Rīgas dome, periodika.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Birkas