Jānis Straujāns

Dzimšanas datums:
19.05.1884
Miršanas datums:
20.03.1938
Mūža garums:
53
Dienas kopš dzimšanas:
51106
Gadi kopš dzimšanas:
139
Dienas kopš miršanas:
31444
Gadi kopš miršanas:
86
Papildu vārdi:
Jānis Masters, Ян, Страуян Яковлевич
Kategorijas:
Padomju represiju (genocīda) upuris, Rakstnieks, Sabiedrisks darbinieks, Sūtnis
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Butovas poligons, Butovo

Ieraksts dublējas - https://nekropole.info/lv/Straujans-Janis

Dzimis zemnieka ģimenē. Mācījies Valmieras proģimnāzijā un Liepājas reālskolā, 1903.-04. studējis tirdzniecības zinības RPI.

Piedalījies 1905. gada revolūcijā Vecsalacas pagastā. Lai iegūtu līdzekļus ieroču sagādei, 1906.26.II piedalījies Krievijas valsts bankas kantora aplaupīšanā Helsinkos, 1907.26.VI Tbilisi centrā no pasta ratiem nolaupījis maisu ar naudaszīmēm. Par revolucionāro darbību vairākkārt arestēts. Bēgdams no soda, 1909.-12. uzturējies Parīzē, 1913.-17. ārstējies Kapri salā, kur iepazinies ar M. Gorkiju. Neilgi darbojies Latvijā. 1918.-19. komunistiskās partijas darbā Maskavā, 1920.-24. Padomju Krievijas sūtniecības sekretārs Itālijā, 1924.-26. TASS korespondents Ķīnā, 1926.-35. TASS pārstāvis Latvijā.

Pirmā publikācija - tēlojums "Viņpus dzīves" laikrakstā "Laika Balss" literārajā pielikumā 1911.4./17.VI. Tēlojumi un skices sakopotas krājumā "Uz viņa krasta" (1917). Stāstus rakstījis arī krievu valodā, piemēram, "Лесные  братья" ("Mežabrāļi"- Pēterburgas žurnālā "Северные записки" 1914.g., grāmatā 1918.g.; latviski Sudrabu Edžus tulkojumā 1935. gadā). Vēlāka perioda stāstu krājumi "Былое" ("Bijušais", 1927), "Скитания" ("Klejojumi", 1930), "О пятом годе" ("Par piekto gadu", 1931), "No rītiem un vakariem" (1936), luga "Jau pagājuse baigā nakts" (1935, Maskavas latviešu teātrī "Skatuve"1936), atmiņas "Боевая быль" ("Kaujas notikumi", 1935). Darbu galvenā tematika- 1905. gada revolūcijas cīņas, arī vērojumi citās zemēs, piemēram, stāstu krājums "Китайские рассказы" ("Ķīnas stāsti", 1929). Tulkojis krievu valodā J. Raiņa lugu "Jāzeps un viņa brāļi" (tulk.1916-17, publicēta 1935.gadā), J. Poruka stāstu "Ubagi gadatirgū", A. Niedras stāstu "Zemnieka dēls"(abi publicēti 1916).

1935. gadā atgriezies no PSRS, 1937. gadā represēts, reabilitēts pēc nāves

Miris - PSRS.

Avots: Valmieras bibliotēka  

***

Straujāns Jānis, latvietis, komunistiskā terora, pret latviešiem vērstā genocīda upuris. Dzim. 1884, Latvija, Valmieras novads; nošauts Maskavā, Butovas poligonā, 1938-3-20 " pēdējā nodarbošanās, (krievu val.)

***

Dzimis 1884. gadā, с. Бутник Вольмарского уезда Лифляндской губ. (Латвия); латыш; высшее;

редактор издательства иностранных и национальных словарей..

Dzīvoja: Московская обл., ст. Клязьма..

Arestēts: 1937. gada 15. decembrī.

Notiesāts: Комиссией НКВД СССР и прокурора СССР 1938. gada 14. janvārī.

Inkriminēts: принадлежности к контрреволюционной националистической повстанческой организации латышей.

Nošauts: 1938. gada 20. martā.

Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Бутово.

Reabilitēts: 1956. gada 18. augustā.

Avots: Москва, расстрельные списки - Бутовский полигон

Lietas numurs: том VI, стр.147, место хранения дела - ГА РФ.

Avoti: memo.ru

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        26.02.1906 | Latviešu anarhisti. Uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos

        Pievieno atmiņas

        Birkas