Jānis Liberts
- Dzimšanas datums:
- 24.02.1890
- Miršanas datums:
- 17.11.1942
- Mūža garums:
- 52
- Dienas kopš dzimšanas:
- 49329
- Gadi kopš dzimšanas:
- 135
- Dienas kopš miršanas:
- 30070
- Gadi kopš miršanas:
- 82
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Neatkarības kauju dalībnieks, Podporučiks, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, VKOK, Viestura Kara ordeņa kavalieris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Valmiera, Centra kapi jeb pilsētas kapi
Dzimis Valmierā amatnieka ģimenē. Mācījies tirdzniecības skolā, ieguvis tautskolotāja tiesības. 1915. gada oktobrī brīvprātīgi iestājies Rezerves latviešu strēlnieku bataljonā.
1916. gadā komandēts uz Pleskavas praporščiku skolu. Pēc tās beigšanas 1917. gada janvārī kā sakaru virsnieks un tranšeju ieroču komandas priekšnieks piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna. Par izrādīto varonību apbalv. ar Annas ordeņa IV šķ. 1917. gada 17. janvarī, kad ienaidnieks pārrāva fronti un draudēja sagrābt iekaroto Ložmetējkalnu, Jānis kā sakaru virsnieks pie pulka komandiera izrādīja sevišķu drošsirdību kaujā, zem stipras uguns noskaidroja kaujas apstākļus un atjaunoja ienaidnieka viesuļuguns sarautos sakarus starp mūsu vienībām. Par šo varoņdarbu piešķirts Lāčplēša ordenis.
Vēlāk piedalījās cīņās pie Ķekavas, Olaines, Ikšķiles un aiz Mazās Juglas; par Olaines kaujām apbalv. ar Jura krustu. Sasniedzis poručika pak. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 12. jūlijā Rīgā. Operatīvās daļas adjutants 2. Vidzemes divīzijas štābā. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem.
1920. gada martā paaugstināts par kapteini. Vēlāk dienējis Kara tiesu pārvaldē par kara izmeklēšanas cietuma priekšnieku. Kopš 1925. g. Armijas štāba Mobilizācijas nodaļā.
1930. gada apbalvots ar TZO V šķ. Piešķirta jaunsaimniecība Valmieras apriņķa Kokmuižā. Miris 1942. gada 17. novembrī.
Apbedīts Valmieras pilsētas kapos.
Avots:lkok.com
***
Latviešu strēlnieku pulku karavīrs.
Dienējis: 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljons (pulks) ierakumu lielgabalu komanda
Apbalvots:
- 08.1917, Svētā Jura 4. šķiras krusts, Nr. 986334
Papildus informācija:
LIBERTS Jānis Pētera d. dzimis 1890.24.02. Valmierā – miris 1942.17.11., apglabāts Valmieras kapos, brīvprātīgais 1915.10., ieskaitīts Latviešu strēlnieku rezerves bataljonā, absolvējis praporščiku skolu 1916., pulkā no 1917.01. Iestājies LR armijā 1919.07. LKOK
****
Liberts Jānis LKOK. TNA-15220/3 dzimis 1890.24.02..Kauguru pag.?
1935.g. Apgādes pārvaldes nod.priekšnieks.
1940.g, oktobrī atvaļināts.
1941.g. jūnijā ar dēlu Edgaru Valmierā izvairījās no apcietināšanas. Ģimene Rīgā deportēta - sieva Alma dz.Zariņa 1901.g. ar 6 bērniem - Jānis Vizulis dz.1926.g., Uldis Leonīds dz.1928.g., Alberts dz.1935.g., Valdis Indriķis dz.1936.g., Jānis Arnolds dz.1938.g., .Ģirts Laimnesis 1940.g.
Avots: latviesustrelnieku saraksts.lv
Avoti: atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Edgars Liberts | Dēls | ||
| 2 | Alberts Liberts | Dēls | ||
| 3 | Valdis Liberts | Dēls | ||
| 4 | Alma Liberte | Sieva |
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.