Studentu korporācijas "Ventonia" dibinātājs, ilggadējs "Ventonia" filistru biedrības vadītājs.

Dzimis 1890.gada 18.oktobrī Liepājā.

Pēc Liepājas Nikolaja ģimnāzijas absolvēšanas 1910. gadā,  Tērbatas universitātes Teoloģijas fakultātē, sākot no 1911.gada līdz 1916.gadam, iegūstot teol. kand. grādu. No 1925. g. sept. LU Medicīnas fak., 1927. g. rud. sem. studijas  pārtraucis.

Jāni Birģeli ordinēja Harkovā 1917.gada 23.aprīlī. Uz turieni viņš bija devies bēgļu gaitās. Harkovā viņš ap sevi pulcēja citus latviešu bēgļus, noorganizējot un vadot Miera draudzi.

1917.gada rudenī latviešu evaņģēliski luteriskās Baznīcas pagaidu Konsistorija Pēterburgā apstiprināja Jāni Birģeli par Miera draudzes mācītāju. Paralēli šim darbam Maskavas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Konsistorija 1917.gada maijā viņu nozīmēja par mācītāja Stendera adjunktu.

1919.gada sākumā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija apstiprināja mācītāju Birģeli par latviešu bēgļu mācītāju Ukrainā.

1920.gada maijā Jāni Birģeli aicināja kļūt par Rīgas Lutera draudzes vikāru, un 30.maijā Rīgas Lutera draudzes padome viņu vienbalsīgi ievēlēja par draudzes mācītāju.

Taču jau 1921.gada vasaras sākumā sākās nesaskaņas starp mācītāju un draudzes padomi. Mācītājs Birģelis nolēma aiziet no Lutera draudzes un 1921.gada 12.jūlijā iesniedza Konsistorijai atlūgumu, kā arī lūdza viņa kandidatūru ieteikt citai draudzei.

1921.gada 28.augustā notika jaunas draudzes padomes vēlēšanas pēc iesniegtiem četriem sarakstiem. Jaunievēlētā draudzes padome lūdza mācītāju palikt savā amatā, un mācītāja Birģeļa 18.septembrī paredzētais atvadu dievkalpojums tika atlikts uz nenoteiktu laiku, savukārt Alūksnes draudzi, kas bija aicinājusi mācītāju Birģeli uzņemties šīs draudzes vadību, baznīcas viceprezidents Maldoņa kungs aicināja atteikties no viņa par labu Lutera draudzei.

Draudzē aktīvi darbojās ne tikai mācītājs Birģelis, bet arī viņa dzīvesbiedre Olga (dzimusi Miltiņš), vadot Palīdzības komiteju. Viņas tēvs bija draudzes pērminderis.

Līdztekus mācītāja darbam Jānis Birģelis pasniedza arī baznīcas un reliģijas vēsturi, kā arī reliģijas ētiku Rīgas Skolotāju institūtā un Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzijā.

1928.gadā Jānis Birģelis piedalījās evaņģēliski luteriskās Baznīcas Satversmes izstrādāšanā. Viņš organizēja arī ekumēnisko organizāciju Ticīgo apvienību, kurā kopīgi darbojās evaņģēliski luterisko, pareizticīgo, baptistu  un metodistu draudžu mācītāji.

Vācu okupācijas laikā (1941.-1944.) Jānis Birģelis bija Baznīcas un konfesiju departamenta direktors.

1944.gada vasaras beigās, kad  Rīgai tuvojās Sarkanā armija, Jānis Birģelis pārcēlās uz Kurzemi. Tur viņu iecēla par evaņģēliski luteriskās Baznīcas Kurzemes pagaidu pārvaldes viceprezidentu, kā arī Piltenes vecāko prāvestu. Jau bēgļu gaitās viņš kalpoja Popes-Rindas draudzēs, joprojām skaitoties arī Lutera draudzes mācītājs.

Mācītājs Birģelis nomira Liepājā 1945.gada 30.martā, Lielajā Piektdienā, Liepājas pils. slimnīcā nokavētas apendicīta operācijas dēļ. Apbedīts Liepājas Līvas kapos.

Apbalvojumi. TZo IV šķ. (1932. g. 16. nov., Nr. 1281).

Ģimene. Tēvs Kārlis; māte Anete, dz. Akmens. Sieva Olga (ilggadēja "Ventonia" Dāmu komitejas priekšniece).

Organizācijas. Izveidojis ekumēnisko organizāciju “Ticīgo apvienība”, kurā piedalījušies ev. lut., pareizticīgo, baptistu un metodistu draudžu mācītāji; bijis tās priekšnieks; organizācija noturēja brīvdabas dievkalpojumus Raiņa kapos. Brīvības pieminekļa Rīgas X iecirkņa komitejas priekšnieks. Rīgas pils. valdes jaunatnes un kultūras komisijas loc.

Mācītājs Birģelis sarakstījis vairākas grāmatas:

• Svētas skaņas darba rītos. Grāmata skolām. (1934.g., autora izdevums.)

• Ko baznīca gaida no draudžu locekļiem. (1936.g., autora izdevums, 100 lpp.)

• Mūsu ticības pamati. (1938.g., autora izdevums, 302 lpp.)

Raksts pārpublicēts no izdevuma Rīgas Lutera draudzes ziņas 1 (48)/200; papildināts ar informāciju no "Ventonia 100"

***

              1910/1911. Maskavas tirdzniecības institūta students,

              1915/1916. Bēgļu apgādāšanas „Severopomošč” Petrogradas nodaļas priekšnieks,

              1916. Latviešu bēgļu garīgais apkopējs Orlas, Poltavas, Kurskas, Harkovas guberņās,

              1943. iecelts par 5. Rīgas aizsargu pulka V bataljona mācītāju,

              1944/1945. Piltenes iecirkņa prāvests,

                               Avots:       LVVA 1370-1-1697-33, 3281-1-26-33.;

                               „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                               „Dzimtenes draudzes un baznīcas”, ASV, 1987.;

                               “Baznīcas kalendārs” 1943.;

                               “Baznīcas Ziņas” # 51/1943.;

                               „Ventas balss” # 28/1945.

                               EAA 402-1-2411, 402-1-2412, 402-7-886;

                              LNA LVVA 7427-1-9447;