Jānis Baumanis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
23.05.1834
Miršanas datums:
19.03.1891
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Jānis Frīdrihs Baumanis
Papildu vārdi:
Frīdrihs
Kategorijas:
Arhitekts, Mecenāts, Sabiedrisks darbinieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Lielie kapi

Bija pirmais akadēmiski izlītotais arhitekts - latvietis. Pazīstams ar savām celtnēm Rīgā. Projektējis vairāk nekā 150 ēku, kā arī vairākas pareizticīgo baznīcas Vidzemes guberņā.

J. Baumanis projektējis vairāk kā 35% no ēkām, kuras izvietotas aiz bijušajiem Rīgas nocietinājumu vaļņiem (Aspazijas, Raiņa bulvāris), Kronvalda iela u.c.

Projektējis arī estrādes pirmajiem trīm Dziesmu svētkiem (1873.g, 1880.g un 1888.g).

Sākumā strādājis par galdnieku, vēlāk arhitekta Heinriha Šēla birojā.

Ar arhitekta  Ludviga Bonšteta atbalstu studējis Berlīnes Būvniecības akadēmijā un Sanktpēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā, kur 1865.gadā ieguva arhitekta kvalifikāciju. 

1863.gadā ieguva savu pirmo lielo profesionālo atzinību- jaunceļamā Bruņniecības nama (tagadējā LR Saeimas ēka) projekts, kuru viņš bija izstrādājis kopā ar arhitektu R. Pflūgu, ieguva konkursā pirmo prēmiju.

Starp Baumaņa ievērojamākajiem darbiem ir ēkas

A. Kalniņa ielā 6 un 8,

Elizabetes ielā 18 un 20,

Merķeļa ielā 4 (cirks), 5, 7 un 9,

Raiņa bulvārī 9, 27, 29 un 31

(Apgabaltiesas ēka, Augstākās tiesas nams),

Kr. Barona ielā 1 (Mūzikas akadēmija) 

1888. -1889. gadā uzbūvēja Salamonska cirku. Projektējot cirka kupolu, parādīja sevi kā talantīgu un izdomas bagātu konstruktoru: ugunsdrošu kupolveidīgo konstrukciju. Katrs stabs, uz kuriem balstās visa konstrukcija, ir izveidots trim dzelzceļa sliedēm, jo tajā laikā profiltēraudi un profilējumi Rīgā vēl nebija dabūjami.

1862.gadā bija viens no Krievijas pirmās arhitektu savienības dibinātājiem.

1879.gadā kopā ar citiem dibināja Rīgas arhitektu savienību.

1868.gadā Baumanis bija viens no Rīgas Latviešu biedrības dibinātājiem, bet no 1872.gada februāra līdz 1875.gada februārim bija biedrības vadītājs.

Baumanis kļuva par Rīgas domnieku un ievērojamu mecenātu.

Būdams guberņas arhitekts, J.F. Baumanis uzcēlis 17 pareizticīgo baznīcas tagadējā Vidzemes un Igaunijas teritorijā. Dažas pazīstamākās:

  • Valmieras Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca. Tās arhitektūra spēcīgi sasaucas ar laukos celtajām baznīcām, tomēr tā ir vienīgā šajā laikā un reģionā J.F. Baumaņa celtā baznīca (1875-1878), kas atrodas pilsētā. Būvniecībā izmantoti plēstie pelēkie laukakmeņi. Dzegas, ēku stūri un karnīzes veidotas no sarkaniem vietējā ražojuma ķieģeļiem.
  • Rīgas Visu Svēto pareizticīgo baznīca. Baznīca uzcelta 1882. — 1884. gadā, atrodas Rīgā, Katoļu ielā 10a. Iesvētīta 1891. gadā. 1924. gadā tika iegādāti jauni zvani.
  • Bučauskas Svētā Nikolaja baznīca. Uzcelta 1974. gadā Kraukļu pagaidu baznīcas vietā (tagad. Madonas raj.). Vidzemē 19. gs. beigās tipoloģiski plaši izplatīts krustā būvētas pareizticīgo kulta celtnes paraugs. Interjerā no tās pastāvēšanas pirmsākumiem saglabājies griestu gleznojums — eņģelis, tāpat ticis nosargāts baznīcas zvans.

Avots: wikipedia.org, multiprese.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijaJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijabūvējis00.00.187500.00.1876lv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        Birkas