*1874. IX 18. Pēterburgā  + 1928. V 18. Rīgā

                Beidzis Rīgas garīgo semināru,

                Beidzis Tērbatas Universitāti, cand. jur.,

                Latvijas pareizticīgo baznīcas sinodes loceklis,

                Latvijas kooperatīvu kongresa padomes juriskonsults,

                Vidzemes III savstarpējās kredītbiedrības padomes loceklis.

                Apbedīts Pokrova kapos Rīgā.

                Avots:       „Jaunākās Ziņas” # 111/1928.

******************************************************************************

Dzimis 1874. g. 1. okt. Pēterburgā kareivja ģimenē.

Tēvs Andrejs. Latvietis, pareizticīgs.

Mācījies Stāmerienas draudzes skolā, Rīgas garīgajā skolā.

 1897. g. beidzis Rīgas Garīgo semināru, pareizticīgo priesteris. Strādājis par skolotāju pareizticīgo draudžu skolās Limbažos un Krapē. 1901. g. izstājies no garīgās kārtas un iestājies TU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1907. g.). 1906. g. apsūdzēts politiskos nodarījumos (piedalīšanās 1905. g. revolūcijas norisēs Krievijā – “runu turēšana ļaužu sapulcēs”), Krievijas Tiesu palāta sodījusi ar sešu mēnešu ieslodzījumu cietoksnī (1907. g. izcietis sodu Pleskavā).

No 1907. g. zvērināta advokāta J. Zālīša palīgs Rīgā (faktiski strādājis pie zvērināta advokāta A. Berga).

No 1912. g. zvērināts advokāts Rīgā.

1914. g. iesaukts karadienestā Krievijas  armijā, kareivis. Piedalījies 1. pasaules karā. 1917. g. atvaļināts no armijas sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. 1. pasaules kara vācu okupācijas laikā 1918. g. dzīvojis Latgalē un strādājis par miertiesnesi.

1919. g. nov. atgriezies Rīgā. 1920. g. 5. janv.–1923. g. 24. apr. (atbrīvots no amata pēc paša lūguma) Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 1. kriminālnodaļā.

No 1923. g. 9. marta zvērināts advokāts Rīgā. Latvijas Kooperatīvu kongresa padomes juriskonsults, uzsācis darbu kooperatīvu juridiskās rokasgrāmatas sagatavošanā, no 1926. g. Tieslietu ministrijas juriskonsults. Bijis arī Latvijas Pareizticīgās baznīcas sinodes juriskonsulta v. i.

Miris 1928. g. 18. maijā. Apbedīts Rīgā, Pokrova kapos.

Precējies ar Emīliju Ozoliņu (dz. 1889. g. 22. janv.), meita Irēna (dz. 1917. g. 1. sept.), dēls Jānis (dz. 1920. g. 9. maijā).

D. Jānis Zālītis, pirmais Latvijas apsardzības ministrs. Īss dzīves un darbības apraksts. Rīga, 1925.

A. LNA LVVA, 1536. f., 27. apr., 14. l.; 7354. f., 1. apr., 32. l.; 1376. f., 2. apr., 12448. l., 139. lp.; 2996. f., 2. apr., 3156. l.; Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. 1928. Nr. 4; Līdumnieka kalendārs 1930. gadam. Rīga, 1929; LA 1919–1945.

No Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja A. Būmaņa 1920. g. 2. okt. J. Balodim izsniegtās apliecības: “Šīs apliecības uzrādītājs, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Jānis Balodis tiek komandēts uz tiesas sesiju Cēsīs no š. g. 3. līdz 6. oktobrim. Attiecīgas kara un civiliestādes tiek lūgtas Baloža iebraukšanu Cēsīs un atpakaļ Rīgā darīt iespējamu un nekādus šķēršļus ceļā nelikt.” (LNA LVVA, 1536. f., 27. apr., 14. l., 12. lp.)

No J. Baloža raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim 1923. g. 9. janv.: “Neatrazdams par iespējamu uz priekšu palikt līdzšinējā amatā, jo tas nenodrošina manu un manas ģimenes eksistenci, laipni lūdzu Jūs, priekšsēdētāja kungs, dot manam lūgumam tālāku virzienu dēļ manas atsvabināšanas no amata.” (LNA LVVA, 1536. f., 27. apr., 14. l., 24. lp.)