Jānis Andris Osis (dzimis 1943. gada 4. oktobrī Talsos, miris 2023. gada 23. jūlijā) bija latviešu gleznotājs, interjera mākslinieks un mākslas pedagogs.

Bijis Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektors, kur bijis emeritētais profesors. Mākslinieks ne tikai gleznoja, bet arī veidoja vides objektus, telpiskus darbus.

Izglītība

Mākslinieks pamata izglītību ieguvis Talsu 2. astoņgadīgajā skolā. Mākslas jomā izglītoties sāka pie gleznotāja, zīmēšanas skolotāja Jēkaba Spriņģa Talsos. 

Pēc tam mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1958—1963), tālāk sekoja studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtu nodaļā (1963—1971), kuru absolvēja, izstrādājot diplomdarbu profesora Aleksandra Stankeviča vadībā.

Mākslinieciskā darbība

J. A. Osis izstādēs sācis piedalīties 1967. gadā. 1970. gadā par dalību jauno mākslinieku izstādē Maskavā saņēmis PSRS Mākslas akadēmijas prēmiju.

Piedalījies grupu izstādēs Latvijā, ASV, Vācijā un Itālijā. 
Personālizstādes notikušas Rīgā, Valmierā un Talsos. Mākslinieka darbi atrodas muzejos Latvijā (piemēram, Talsu novada muzejā) un privātkolekcijās Latvijā, ASV, Krievijā, Vācijā, Japānā.
 

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1975. gada. 1993.—1998. gadā bijis Starptautiskās mākslas asociācijas "B13" biedrs.

Gleznoja ainavas, portretus, strādājis monumentāli dekoratīvajā glezniecībā, gleznu virsmu apdarē pielietojis asamblāžu un dažādas faktūras. Pēdējos gados tapuši optiski un telpiski glezniecības darbi. Māksliniekam tuva bija purvu tematika, kurus bieži attēloja savos darbos.

Pedagoģiskā un administratīvā darbība

Pedagoga karjeru J. A. Osis sāka kā vecākais pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā.

No 1997. līdz 2007. gadam bija rektors, šajā amatā nomainot Induli Zariņu. Vadījis Dizaina nodaļas Vides mākslas katedru, kur bijis emeritētais profesors.