Bija angļu fiziķis un matemātiķis- dzimis fermera ģimenē. Jau pirms zēna piedzimšanas nomira viņa tēvs. (Topošais ģēnijs ieradās pasaulē tik sīks un vārgs, ka piederīgie centās viņu pēc iespējas ātrāk nokristīt, jo bija maz cerību, ka zēns paliks dzīvs. Taču sīkais puisēns izdzīvoja un sasniedza 84 gadu vecumu).

Māte pēc trim gadiem apprecējās otrreiz, un tādēļ ģimenes materiālie apstākļi uzlabojās. Radās iespējas arī dēla labākai izglītošanai. Tāpēc arī pēc lauku skolas Īzaks divpadsmit gadu vecumā nokļuva pilsētas skolā Grantēmā.

Angļu skolām šajā laikā bija raksturīgas stingras audzināšanas metodes. Sevišķi populāri bija miesas sodi. Īzaks Ņūtons bija kautrīgs, kluss zēns ar vidējām sekmēm. Tomēr tieši šajā laika notika lūzums zēna dzīvē. Reiz kāds no klasesbiedriem Īzakam spēcīgi iesita. Aizvainojums bija tik liels, ka vajadzēja gūt gandarījumu. Vienīgā iespēja pārspēt pāridarītāju bija — gūt labākas sekmes mācībās. Tā arī Ņūtons izdarīja un kļuva par pirmo skolēnu klasē.

Grantēmas skolā galvenie mācību priekšmeti bija svētie raksti, Bībeles vēsture. Bez tam Ņūtons te apguva arī senās grieķu, latīņu un senebreju valodas. Maz šī skola deva matemātikas jomā — Ņūtons iepazinās tikai ar aritmētiku un ģeometrijas sākumiem. Viņš izgatavoja dzirnaviņas, kuras grieza ieslodzīta pele, ūdens pulksteni un saules pulksteni. Dažreiz mazais Ņūtons naktī palaida pūķus, kurus izgaismoja ar laterniņām. Šajā laikā zēns arī daudz zīmēja un rakstīja dzejoļus.

Taču māte domāja par praktisko pusi un gribēja, lai no dēla iznāktu fermeris. Tāpēc piecpadsmito un sešpadsmito dzīves gadu Ņūtons pavadīja fermā, strādādams dažādus darbus. Tomēr tie zēnu neinteresēja, viņa laiku galvenokārt aizņēma grāmatas. Un tā pēc tēvoča ierosinājuma Ņūtons 1660. gadā atkal nokļuva Grantēmā, kur gatavojās iestāju eksāmeniem universitātē.

1661. gadā jauneklim pavērās Kembridžas universitātes Triniti koledžas durvis. Sākās spraigs studiju posms. Kembridžā Ņūtons nogāja ceļu no studenta līdz profesoram. Studiju periodā parādījās viņa pirmie zinātniskie darbi. Students Īzaks Ņūtons pierādīja teorēmu par binoma izvirzījumu, kas formulas veidā ieguva autora vārdu — „Ņūtona binoms”.

Universitātē Ņūtons pilnībā iepazinās ar Eiklīda, Dekarta, Vallisa, Kopernika un citu zinātnieku darbiem. Daudz šajā laikā centīgais students guva no sava pasniedzēja un priekšteča Īzaka Barrova, kas pētīja sakarību starp diferencēšanu un integrēšanu.

1665. gadā Ņūtons beidza Kembridžas universitāti, iegūstot bakalaura grādu. 1667. gadā Ņūtonu ievēlēja par koledžas jaunāko locekli, pēc gada — par vecāko locekli un vēl pēc gada, divdesmit septiņu gadu vecumā, - par profesoru. No šī laika Kembridža kļuva slavena ar fizikas un matemātikas zinātnēm.

Ņūtona skolotājs bija matemātiķis Berovs. Var apgalvot, ka Ņūtona zinātniskais darbs, it īpaši optikā, bija viņa skolotāja turpinājums.

1665.gadā Ņūtons beidzis universitāti ar bakalaura diplomu un tajā pašā gadā bijis spiest Kembridžu pamest, jo Anglijā plosījās mēris. Divus gadus viņš dzīvojis Vulstorpā. Šajā laikā viņš uzbūvējis spoguļteleskopu, atklājis vispasaules gravitācijas likumu, izstrādāti diferenciālrēķinu un integrālrēķinu pamatus (neatkarīgi no Gotfrīda Leibnica, kuru uzskata par šīs matemātikas nozares pamatlicēju), veicis pētījumus optikā, atklājis gaismas dispersiju- baltās gaismas sadalīšanos spektra krāsās.

1668.gadā Ņūtons atgriezās Kembridžā un nolicis maģistra eksāmenus, bet pēc gada izvēlēts par universitātes profesoru.

Izcilākais Ņūtona darbības zinātniskais sasniegums ir sacerējums "Dabas filozofijas matemātiskie principi" (1687). Darbā definēti mehānikas pamatjēdzieni- masa, kustības daudzums (tagad to sauc par ķermeņa impulsu), inerce, spēks; formulēti trīs pamatlikumi un Vispasaules gravitācijas likums, uz kura pamata izveidota vienota debess mehānika. Izvirzīta tāldarbības ideja- mijiedarbība starp diviem ķermeņiem notiek momentāni un bez vides starpniecības.

Savus optiskos pētījumus Ņūtons ir sakopojis grāmatā "Optika" (1704).

1699.gadā līdz mūža beigām viņam tika uzticēts Monētu kaltuves direktora amats Anglijā.

Ņūtons apglabāts Vestminsteras abatijā- Anglijas nacionālajā panteonā.

Avoti: wikipedia, pvg.edu.lv