"Cilvēki ir hameleoni — mēs pieņemam savas morālas stājas toni un krāsu no apkārtējiem."

Džons Loks apgaismības laikmeta angļu filozofs. Empīrists. Viens no liberālisma pamatlicējiem.

1632. gada 29. augusts — piedzimis Raitonā (netālu no Bristoles) puritāņu ģimenē.

• 1647—1652 — mācības prestižajā Vestminsteras skolā Londonā.
• 1652—1667 — studijas un pasniedzēja darbs Oksfordas universitātē. Dž. Loks izvēlas pilnveidoties medicīnā. Draudzība ar fiziķi Robertu Boilu.
• 1667—1675 — strādā kā domubiedra un valstsvīra lorda Ešlija personīgais ārsts, vēlāk sekretāts, viņa mājā Londonā. Saraksta pirmos darbus.
• 1675—1688 — sakarā ar politiskajiem notikumiem Anglijā (vigu vajāšanām), Loks uzturas Francijā un Nīderlandē, kur pavada laiku ar daudziem ievērojamiem tā laika zinātniekiem un filosofiem.
• 1688 — atgriežas Anglijā, publicē vairumu savu darbu. Tiek atzīts par tā laika Eiropas ievērojamāko filozofu. Satiek un iedraudzējas ar Izāku Ņūtonu.
• 1691—1704 — dzīvo lēdijas Masamas ģimenē Eseksā. Lēdija Masama - viena no pirmajām feminisma ideoloģēm.
• 1704 — mirst 72 gadu vecumā.

Loks aizstāvēja valdību, kurai piekrišanu devuši tie, pār kuriem tā valda, un cilvēka dabiskās tiesības uz dzīvību, brīvību un privātīpašumu. Loks bija viens no britu empīristiem (tādi bija arī Deivids Hjūms un Džordžs Bērklijs).

Loks uzsvēra maņu, nevis intuīcijas vai dedukcijas, nozīmi zināšanu iegūšanā. Loks uzskatīja, ka piedzimstot cilvēka prāts ir kā tabula rasa, tīra tāfele, uz kuras maņas atstāj nospiedumus, kas veido zināšanas. Viņš uzskatīja arī, ka visi cilvēki piedzimst labi, vienlīdzīgi un neatkarīgi.

Savos "Divos traktātos par valdību" Loks noliedza teoriju par karaļu dievišķajām tiesībām un tādu valsti, kādu to uztvēra angļu filozofs Tomass Hobss. Loks apgalvoja, ka suverenitāte piemīt nevis valstij, bet cilvēkiem. Daudzas no Loka idejām vēlāk tika iekļautas ASV konstitūcijā.

Loks bija par reliģijas brīvību un reliģijas atdalīšanu no valsts.

Darbi:

• "Eseja par cilvēka sapratni" (An Essay Concerning Human Understanding) - (1690)
• "Divi traktāti par valdību" (Two Treatises of Government) - (1690)
• "Dažas domas par audzināšanu" (Some Thoughts concerning Education) - (1693)

***

• (1689) A Letter Concerning Toleration
• (1690) A Second Letter Concerning Toleration
• (1692) A Third Letter for Toleration
• (1689) Two Treatises of Government
• (1690) An Essay Concerning Human Understanding
• (1693) Some Thoughts Concerning Education
• (1695) The Reasonableness of Christianity, as Delivered in the Scriptures
• (1695) A Vindication of the Reasonableness of Christianity

• (1660) First Tract of Government (or the English Tract)
• (c.1662) Second Tract of Government (or the Latin Tract)
• (1664) Questions Concerning the Law of Nature (definitive Latin text, with facing accurate English trans. in Robert Horwitz et al., eds., John Locke, Questions Concerning the Law of Nature, Ithaca: Cornell University Press, 1990).
• (1667) Essay Concerning Toleration
• (1706) Of the Conduct of the Understanding
• (1707) A paraphrase and notes on the Epistles of St. Paul to the Galatians, 1 and 2 Corinthians, Romans, Ephesians