Dzimis 1915. gadā Priekuļos agronomijas docenta J.Bicka ģimenē. Mācījies Cēsu ģimnāzijā.

1944. gadā pabeidzis Latvijas Universitāti ar dabaszinību maģistra grādu zooloģijā.

1935. - 1937. g. entomologs Augu aizsardzības institūtā.

1940.  – 1944.  g. subasistents Latvijas Universitātes Zooloģijas institūtā.

Otrā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās.

1946.  – 1949. g. instruktors un lektors Baltijas Universitātes Zooloģijas institūtā.

1950. gadā izceļoja uz Kanādu.

1953.  – 1955. g. pētniecības asistents Otavas Universitātes Bioloģijas institūtā.

1955.  – 1968. g. pētnieks Monreālas medicīnas fakultātes pētniecības institūtā.

1960. gadā ieguva doktora grādu bioķīmijā.

1968. gadā piešķirts pētniecības profesora un nodaļas vadītāja postenis jaundibinātajā Medicīnas pētniecības institūtā Halifaksā.

I.Bicka nozīmīgākie pētījumi saistīti ar vēža šūnu pētniecību.

Ģimene: sieva – dzejniece Elvīra Leja, dēli Miķelis, Uģis. Bērni no sievas 1. laulības: Māris, Aija, Ināra.

Miris 1972. gadā. Apbedīts Otavas Bīčvudas kapsētas 24. Nodalījumā.