Metāla un koktēlniecības mākslinieks.

Dzimis 2.02. (20.01. pēc v. st.) 1904. Rīgā kurpniekmeistara Johana Jēkaba Merca (Johann Jacob Merz, 23. (11. pēc v. st.)01.1876. Liepkalnē - 30.11.1931. Rīgā) un Emīlijas Elizabetes Jūlijas (Emilie Elisabeth Julie), dzim. Emsiņš (1.06. (20.05. pēc v. st.) 1884. Rīgā - 9.03.1947. Rīgā), ģimenē.

I pasaules kaŗa laikā ģimene evakuējusies uz Maskavu.

Pie pirmās iespējas ģimene atgriezusies Latvijā.

Mācījies un beidzis Klīversalas pamatskolu.

Mācījies un beidzis Rīgas pilsētas technikumu.

Mācījies pie māksliniekiem J. Madernieka, E. Brastiņa un A. Cīruļa.

Obligāto kaŗadienestu Latvijas armijā dienējis Elektrotechniskajā divizionā. No dienesta atvaļināts kpr. dienesta pak.

Studējis un 1943. g. ar tēlnieka - mākslinieka gradu beidzis Mākslas akadēmijas prof. Burkarda  Dzeņa lietišķās tēlniecības meistarklasi.

Pēc Mākslas akadēmijas absolvēšanas izveidojis savu koktēlniecības un lietišķās mākslas darbnīcu.

Bijis skolotājs Valsts Rīgas arodskolā.

Darinājis Rīgas pils, Amatniecības un Darba kameras mēbeles, Viestura piemiņas pils Jelgavā un Rīgas pils sēžu zāles ģerboņus, ministru prezidentam K. Ulmanim dāvināto Latvijas karti reljefā.

1944. g. rudenī devies bēgļu gaitās, nokļuvis Drēzdenē, Vācijā.

No 1944. līdz 1945. bijis mācībspēks T. Vindes Lietišķās mākslas akadēmijā.

Pēc Drēzdenes nobumbošanas pārcēlies uz Mincheni, kur 1945. g. kopā ar mākslinieku
A. Sildegu noorganizējis lietišķās mākslas skolu.

Pēc prof. J. Kugas uzaicinājuma pārcēlies uz Eslingenu, kur uzņēmies Mākslas skolas lietišķās nozares vadību.

19.10. 1946. Eslingenā, Vācijā bijis 1.trimdas daiļamatnieku kongresa iniciators – ievēlēts par jaundibinātās Latviešu Daiļamatnieku savienības priekšnieku.

Uzsācis aktīvu profesionālo darbību, noorganizējis Mākslas salonu un izstādes.

Dzīvojis Silenbachas (Sillenbach) DP nometnē.

1949. g. ar ģimeni ieceļojis Kanadā, apmeties Hespelerā (Hespeler), Ontario provincē.

4 g. strādājis mēbeļu firmā Hespelerā par kokgriezumu speciālistu.

1953. g. pārcēlies uz Toronto, kur atvēris savu koktēlniecības darbnīcu.

Ar saviem kokgriezumiem guvis atzinību ne tikai latviešu, bet arī kanadiešu sabiedrībā.

1953. g. bijis iniciators Latviešu Daiļamatnieku savienības Kanadā dibināšanā, tās priekšnieka amatā bijis līdz 1966. g., kad slimības dēļ bijis spiests amatu atstāt. Ievēlēts par savienības goda biedru.

No 1960. līdz 1966. bijis Ziemeļamerikas Latviešu kultūras fonda (vēlāk Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonds (KF)) valdes loceklis.

1970. g. piešķirta Ziemeļamerikas Latviešu KF goda balva par griestu dižsvečturi Latviešu namā Toronto.

Bijis viens no Kanadas latviešu mākslinieku apvienības dibinātājiem. Mākslinieku vienības Latvis dibinātājs.

Strādājis par skolotāju Toronto latviešu tautas augstskolas ģimnazijā.

Skautojis no 1916. g. Latviešu skautu centrālās organizācijas (LSCO) biedrs no 20.03.1921., bijis skautu instruktors. No 22.04.1923. bijis apakšskautmāsters. 23.04.1923. apstiprināts par Rīgas 2. skautu pulciņa vadītājs. 1.10.1924. apstiprināts par 3. roveru pulciņa virsaiti. Bijis aktīvs Akadēmiskā skautu kluba (A.S.K.) biedrs.

1.07.1966. piedzīvojis sirds trieku, slimnīcā veikta sirds vārstuļu operācija.

Miris 14.04.1976. Toronto Austrumu slimnīcā, Ontario provincē, Kanadā. Pārpelnots. 17.04.1976. izvadīts no Sv. Džeimsa kapsētas Kremātorijas (St. James’ Cemetery & Crematorium); pelnu urna apglabāta Toronto Sv. Džeimsa kapos. Vēlāk pelnu urna pārvesta uz Latviju un apglabāta Biķeru kapos Rīgā (https://ej.uz/nbrh).

5.09.1937. Rīgas jaunās Sv. Ģertrūdes bazn. salaulājies ar phil. Liliju Antoniju Liepiņš, daug. (26.(13. pēc v. st.)07.1908. Rīgā – 25.05.1987. Toronto, Ontario provincē, Kanadā). Ģimenē ir 2 meitas: med.dent. Brigita Agne, prec. Weaver, daug. (25.02.1939. Rīgā – 15.07.2018. Vankuverā, Kanadā) un skol. Daina Biruta, prec. Klee, daug. (10.11.1941. Rīgā – 25.06.1989. Toronto, Ontario provincē, Kanadā).

Luterticīgs, 28.(15. pēc v. st.)02.1904. mācītājs adjunkts Kārlis Freudenfelds, lett. kristījis Rīgas Sv. Ģertrūdes baznīcā. Bijis Rīgas jaunās Sv. Ģertrūdes ev. lut. draudzes loceklis.

No pašiem sākumiem bijis aktīvs studentu korporācijas Fraternitas Academica atbalstītājs, tomēr nav ticis uzņemts korporācijā, jo nav bijis LŪ students. Bieži piedalījies korporācijas pasākumos. 1948. Spec! k!tā Ansbachā (Ansbach), Vācijā tiek uzņemts Konventā, skaitot sēmēstŗus no 1925.II. Viens no K!ta vapeņa darinātājiem (iesvētīts 4.02.1930. Rīgā). Darinājis K!ta prezidija krēslus. Pēc mākslinieka V. Krūmiņa meta griezis S!K! Daugaviete vapeni (iesvētīts 6.11.1931. Rīgā). Griezis Fr.Liv. vapeni (iesvētīts 1931. Rīgā). Griezis S!K! Gundega vapeni (iesvētīts LŪ 29.11.1933.). Griezis S!K! Imeria vapeni. Pēc mākslinieka L. Liberta projekta griezis S!K! Gaujmaliete vapeni (iesvētīts 22.03.1937. Rīgā). Griezis Patr. jauno vapeni. Griezis jaunus vapeņus Lettg. (iesvētīts 22.02.1964. Ņujorkā) un S!K! Daugaviete (iesvētīts 11.1961. Čikagā). 1969. piešķirta studentu korporācijas Tervetia krāsu lente. K!tā ievēlēts par s/l mag!cant! Griezis Fraternitas Academica jauno vapeni, kas iesvētīts korporācijas 40 g. jubilejas svinībās Ņujorkā 19.06.1965.

LVVA, 2415.f., 1.apr. 15.l., 25., 72.lpp.,

LVVA, 2415.f., 1.apr., 83.l., 27., 48.lpp.,

LVVA, 2415.f., 1.apr., 122.l., 14.lpp.,

LVVA, 2415.f., 1.apr. 1462.l., 35.lpp.,

LVVA, 7427.f., 1.apr., 12984.l.,

M!Z!Z! nr.14, 1977. rudens sēm. Fil! Rūdolfs Velps. Hugo Mercs aizsaulē, 31.-32.lpp.,

Laikraksts "Latvija Amerikā" nr.17, 24.IV 1976. A. Gugāns. Dižu latvieti zaudējot. Hugo Mercs aizsaulē, 10.lpp. http://newspapers.lib.sfu.ca/lat-11880/page-10,

Es viņu pazīstu. Latv. biografiskā vārdnīca. Rīga: Biografiskā archīva apgāds, 1939, 339.-340.lpp.,

Latvju enciklopēdija. 1962-1982. Rockville, Merilendā, ASV: ALA Latv. institūts, 1983, I sēj.,
279.-283.lpp., 1987, III sēj., 81.lpp.,

33.lp. nr.139 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/244/book/7487.html,

408.lp. nr.164 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/244/book/7514.html,

308.lp. (308/515) nr.51 https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2470:23615#&gid=1&pid=308,

https://timenote.info/lv/Hugo-Mercs,

https://cemety.lv/public/deceaseds/262505?type=deceased,

https://cemety.lv/public/deceaseds/125634,

https://cemety.lv/public/deceaseds/125635?type=deceased

***************************************************************************************************************

72 gadus vecais koktēlnieks (dz. 1904. g. 2. februārī), kuŗa veselība pēdējos gados jūtami traucēja radošo darbu, aizgājis mūžībā. Ar Merca aiziešanu esam zaudējuši lielāko meistaru latviešu koktēlniecībā. Būs grūti pateikt un izsvērt, kuŗa daļa meistara gaitās iezīmīgāka — suverēnā technikas pārvaldīšana vai nopietnā pieeja iecerētajam darbam. Šodienas jūklī, kuŗā "praviešu" nav trūkums un lietiskā māksla, nereti nevarības un nezināšanas dēļ, tiek apsegta ar mītiem un nedzirdētām teorijām, Merca aiziešana ir dziļa traģika. Merca mākslinieka personība sakņojas mūsu etnisko materiālu un rakstu zināšanā un lietpratīgā lietošanā. Ar bagātīgu roku viņš šīs zināšanas dalīja agrīnā trimdas periodā Minchenē, Eslingenā un vēlāk Kanadā — gan mākslas skolās, kursos, gan atsevišķiem audzēkņiem. Viņš bija mācījies pie Madernieka, Anša Cīruļa, Ernesta Brastiņa un prof. Burkarda Dzeņa, un etnisko tradiciju un rakstu pazīšana etniskās mākslas saglabāšanā ir allaž bijusi Merca mūža ideāls.

Minhenes periods bija ļoti prasīgs technisko grūtību pārvarēšanā. Piemērotu kaltu trūkumu meistars aizstāja ar šauteņu durkļu (kuru kara beigās nebija trūkums) pārveidošanu kokgriezēja kaltos. Darbam netrūka panākumu. Minchenē nodibinātās skolas rezultātā izveidojās mākslas salons t.s. Lohengrīnas nometnē. Ar Merca neatlaidību un līdzdalību Minchenē notika pirmā latviešu mākslas izstāde pēc dzimtenes atstāšanas (Schwabinger Kleine Galerie). Tālākās gaitās pieminama darbība Eslingenas mākslas skolā un 1946. gadā Latviešu daiļamatnieku savienības nodibināšana. Pēc ierašanās Kanadā Merca darbs veltīts daiļamatnieku apzināšanai un 1953. gadā daiļamatnieku savienības atsākšanai. Organizācijas darbs nesaudzīgi laupījis labu un varbūt labāko daļu no Merca mākslinieciskās un laicīgās dzīves, tomēr meistars var lepoties ar labu tiesu atzinību Kanadas gadskārtējās Nacionālās izstādēs un latviešu klāstos.

Periodisks rakstu krājums "Latvju māksla" nr.3, 1.07.1976. Arnolds Sildegs Hugo Mercs 254.lpp. (86 no 94) http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:217066|article:DIVL573