Inženieris celtnieks, tehn.zin.kand. (1966.g.), Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultātes docents.

Kopā ar Ž.Mēnesi un T.Vitkusu  autors vienīgajam lokveida betona tiltam Latvijā - Ogres kājnieku tiltam, kurš savieno Ogres centru ar Pārogri, kur atrodas brīvdabas estrāde (1966.g.).

Arkveida betona konstrukcijām bija veltīts zinātniskais darbs un zinātņu kandidāta disertācija, kuru vadīja doc. Žanis Mēness.

Bija precējies ar literatūrzinātnieci Ilonu Salcēviču (dz. Pabērza, 05.04.1940)

         ****

1986.gada 20.septembrī Ķeguma HES tilta pārbaudes laikā, neizprotamu iemeslu dēļ to pārslogojot, 7. laidiens nogruva uz ūdens pārgāzes betona no gandrīs 20 m augstuma, aiznesot līdz 11 cilvēku dzīvības. Viņu vidū arī pārbaudes vadītāju RPI docentu V.Salcēviču, kurš pieļāva vairak nekā 1.85 reizes lielāku pārslodzi.

                    ****

1986.gada laikraksts "Laiks" raksta: "Ar virsrakstu "Bezrūpības cena" laikraksts "Cīņa" 2. novembrī garā rakstā stāsta aculiecinieku vērojumus, kā brucis Ķeguma tilts un kā notikusi glābšana. Raksts pārņemts no "Izvestija" 30. okt. numura. Tā autors J. Vostruhovs raksta, ka visos tilta izmēģinājuma posmos valdījusi neticama vieglprātība. Tilta pārbaudei Ķeguma enerģētiķi talkā bija aicinājusi Rīgas Politehniskā institūta zinātniekus. Pārbaudi vadīja būvmehanikas katedras docents Valentīns Salcevičs. Automašīnu satiksme bija pārtraukta, bet par spīti iepriekšējam paziņojumam, pār tiltu gāja kājnieki, pat bērni. Tilta pārbaudei bija sagatavoti 14 pašizgāzēji ar šķembu maisījuma kravu, bet par kādām glābšanas ierīcēm vai ātro palīdzību nebija domāts. Pašizgāzēji brauca uz tiltu pa pāriem no abiem krastiem. Tie pēc norādījumiem uzbrauca uz astoņdesmit metru garā laiduma, kas bija klāts ar dzelzbetona plāksnēm. Pakāpeniski gandrīz visas smagsvara mašīnas ieņēma savas pozīcijas uz tilta šaurā laiduma. Savu darbu mierīgi darīja izmēģinātāji ar aparātiem reģistrēdami konstrukcijas elementu "labsajūtu". Šoferi no auto kabīnēm un gājēji ar interesi vēroja viņu rīcību. Turpat no tilta pa Daugavu uz augšu atradās spēkstacijas plašā ūdenskrātuve, bet zem tilta uz leju veda notekas "slīpais betons", atgādinot kalna aizu. Salcevičs deva rīkojumu pēdējām divām pašizgāzēju mašīnām braukt uz pārbaudāmo tilta posmu. Docents Augusts Vicinskis, kurš vērojis tenzometra radītājus, atkāpās līdz tilta balstam. Un šajā mirklī viņš izdzirdēja aiz muguras lūstošu kniežu sauso skaņu. Viņš vēl paspēja ieraudzīt tilta augšējo arku, kas jau bija deformējusies. ... Tilta laidums ar cilvēkiem un automašīnām gāzās lejā. Šoferis Leonīds Formaņickis un Arnis Ciršs sarunājās, sēdēdami automašīnas kabīnē, kad pēkšņi sajuta: automašīna strauji krita.  Baismīgi triecieni sadragāja automašīnu gabalos. Kad Formaņickis atkal attapās, kabīnē pa izsistajiem logiem gāzās ūdens. Formaņickis un Ciršs izlīda pa loga spraugu un uzpeldēja blakus automašīnas virsbūvei un uzrāpās uz tās. Šķembu maisījuma kravas sadauzītie pašizgāzēji iegāzušies ūdenī bija kļuvuši par saliņām, uz kurām centās nokļūt nelaimes piemeklētie. Dzīvi palikušie, būdami slapji no galvas līdz kājām, ar cerībām raudzījās uz krastu. Viņi saprata: uzrāpties līdz augšai pa stāvo un slideno betonu nebūtu iespējams pat veselam cilvēkam. Bet viņus no krasta šķīra ne tikai simtiem metru auksta ūdens, bet arī ūdens noteces kameras betona aizsargsiena. Pēc trauksmes izsludināšanas no Ogres centrālās slimnīcas ieradās ārsts A. Rozenbahs un feldšeri Dzintra Dzenīte un Andris Kalniņš. Lai nokļūtu pie cietušajiem, viņiem vajadzēja nolaisties pa virvi lejā kādus 20 metrus. Vēl pēc pusstundas nelaimes vietā ieradās Rīgas centrālas atrās palīdzības stacijas ārsts Jānis Fridrihsons, kas ar savu rīcību paradīja pašaizliedzību, tāpat kā Ogres medicīniskais personāls. Sevišķu apbrīnošanu izpelnījās augumā trauslā feldšere Dzintra Dzenīte. Trīs vīrieši un viena sieviete — viņu rokās atradās citu cilvēku dzīvības.Viņi palīdzēja cietušajiem pārvarēt šoku, pārsēja ievainojumus, uzlika šinas lūzumu vietās. Kastes ar medikamentiem un nestuves ar virvēm nolaida vajadzīgā vietā. Latvijas mediķi sevi parādījuši no labākās puses. levainotos, kas turējās kājās piesēja pie koka kāpnēm un uzvilka augšā līdz tunelim, no kurienes viņus varēja dabūt uz ātrās palīdzības mašīnu. Tos, kas guvuši smagākas traumas, vajadzēja evakuēt gumijas laiviņās līdz akvatorija nožogojumam, kur tos vajadzēja pārcelt uz airu laivu. Vēlāk ieradās īsta amfībija ar glābšanas stacijas "Lielvārde" profesionāliem glābējiem. Autors noslēgumā raksta, ka tilta stipruma mērīšanā nav izpildīti noteikumi, kas nav nemaz sarežģīti. Noteikumu ignorēšana Ķegumā izraisīja traģēdiju. Tilta stipruma mērīšana, neievērojot noteikumus bija noziedzīga paviršība. 

Latvijas komunistu partijas CK birojs konstatē, ka tilta sabrukšanā vainojama vesela virkne darbinieku Rīgas politehniskā institūtā, Galvenās enerģētikas un elektrifikācijas ražošanas pārvaldē un citās republikas organizācijās. Administratīvi tika sodītas 23 amatpersonas, to skaitā no amata atbrīvoti 8 cilvēki."