Oktobrī, visīstākajā veļu laikā, Amerikā ceļā uz Aizsaules dārziem devās ilggadēja Vītolu fonda ziedotāja Helēna Sildega.
Tas notika laikā, kad Latvijā, viņas Tēvzemē, lielākas un pavisam mazas kapsētas apgaismoja neskaitāmas svecīšu liesmiņas, apliecinot, ka mūsu zemes ļaudis savus mīļos piemin un nemēdz aizmirst. Turpmāk - arī Helēnu un Arnoldu Sildegus, cilvēkus, kas allaž ar pasauli pratuši sarunāties mākslas un mīlestības valodā.
Ziņu par Helēnas Sildegas aiziešanu mūžībā uz Vītolu fondu atnesa Arnolda un Helēnas Sildegu fonda pārvaldītāja Lalita Muižniece, kura vēl joprojām ar apbrīnojamu apņēmību cenšas sagādāt līdzekļus šīs stipendijas turpināšanai, jo savulaik Latvijas jauniešu atbalstam domātos līdzekļus nācās izlietot Helēnas ilgstošai un nopietnai ārstēšanai.

Helēna (Gallija) Sildega dzimusi 1916.gada 25. martā.  Studējusi Teātra skolā un līdztekus mācījusies dziedāšanu Latvijas konservatorijā. Skatuves gaitas viņa sākusi Dailes teātrī, piedalījusies vairākos iestudējumos. Ja Liktenis Helēnu nebūtu aizvedis trimdas ceļos, iespējams, arī viņas vārds šodien būtu lasāms starp populārākajiem šī teātra aktieru vārdiem, taču viennozīmīgi ir skaidrs, ka visu mūžu viņu vadījusi vēlme mainīties uz augšu un režisora Smiļģa izvirzītie mākslas un dzīves pamatprincipi - SKAIDRĪBA, VIENKĀRŠĪBA, KAISLĪBA. Teātra mākslu Helēna neatstāja arī trimdā - viņa atveidoja dažādas kolorītas lomas gan Minhenē un Fišbahas latviešu teātrī, gan ASV, darbojotie režisora un aktiera K. Baltpurviņa vadītajā drāmatiskajā kopā. Savulaik Kalamazū koledžas Dolton teātrī viņa iestudējus Raiņa "Pūt, vējiņi!" vienlaikus atveidojot Baibas lomu.
Arī Helēnas dzīvesbiedram, talantīgajam gleznotājam Arnoldam Sildegam, māksla bija neatņemama dzīves sastāvdaļa. Viens no mākslinieka pēdējiem vēlējumiem bija Arnolda un Helēnas (Gallijas) Sildegu vārdā nodibināt stipendiju Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas teātra nozares studentiem. Kad viņš 2003.gadā aizgāja mūžībā, bērēs radi un draugi ziedoja naudu, lai izpildītu šo vēlēšanos, un tika izveidots Sildegu ģimenes stipendiju fonds. Pateicoties šim atbalstam jau izskolota viena jaunā māksliniece, bet otra vēl turpina apgūt zināšanas un pilnveidot savas prasmes un talantu mākslas jomā.
Patlaban Sildegu ģimenes fonda līdzekļu pārvaldītāja Lalita Muižniece dara visu iespējamo, lai Helēnas un Arnolda sapnis izskolot jaunos māksliniekus un vairot skaistumu Latvijā turpinātos - līdzekļi stipendijām tiek iegūti, pārdodot nenoliedzami vērtīgās Arnolda Sildega gleznas. Pateicoties Lalitas pūlēm, nākamajā mācību gadā stipendija tiks piešķirta vienam topošajam aktierim vai aktrisei.
Izsenis ir zināms, ka lielākais mākslas darbs ir un paliek pats cilvēks, bet lielākā māksla - prasme mīlēt cilvēkus un skaisto šaisaulē, uz kuru turpmāk Helēnai Sildegai nāksies nolūkoties no visbaltākā mākoņa ar sudraba maliņu, ar sniega pārslu, ar lietus lāsi un ar ceriņa ziedu sūtot svētību mums visiem - savu zemi un skaistumu mīlošajiem.

Avots: Laiks, 11.12.2010