Mūžības ceļos aizgājis izcilais latviešu trimdas kultūras darbinieks, mākslinieks, žurnāla "Latvju Māksla" atbildīgais redaktors Arnolds Sildegs.
Viņa izcilā darbība latviešu kultūras, mākslas labā padomju okupācijas gados ļāva garā sazināties ar spožo mākslinieku plejādi, kas, karam beidzoties, bija devušies plašajā pasaulē, "Latvju Māksla", slepus ievesta, tuvu draugu un mākslas cienītāju lokā gāja no rokas rokā. Tieši tāpēc 1990. gadā Latvijā varēja sarīkot I Vispārējo latviešu mākslas izstādi.
A. Sildegs bija ari viens no tiem, kuri kopā ar pārējiem latviešu trimdiniekiem Minhenē, Loengrina nometnē, ap sevi pulcināja talantīgus, uzņēmīgus latviešus, un drīz vien arī tur sāka pulsēt kultūras dzīve. A. Sildegs darbojās par dekoratoru trimdas teātrī, piedalījās ģimnāzijas dibināšanā, rīkoja savu amata brāļu izstādes slavenajā Minhenes galerijā Scbwabinger Kleine, kas guva vācu speciālistu lielu atzinību.
A. Sildega ražīgā darbība turpinājās, arī tad, kad viņš ar dzīvesbiedri, bijušo Dailes teātra aktrisi Galliju Kalniņu pārcēlās uz dzīvi ASV, kur Mičiganā tika uzaicināts par mācībspēku Betikrīkas Mākslas institūtā. Vēlāk, pārcēlies uz Kalamazū, A. Sildegs kļuva par galveno mākslinieku lietiskās grafikas uzņēmumā Allied Art Service.

Vadmotīvs A.Sildega dzīvē allaž bijusi latvietības uzturēšana, un tieši tāpēc tika dibināts rakstu krājums Latvju Māksla, ko viņš vadīja kopš 1975. gada. Šim izdevumam A. Sildegs prata piesaistīt izcilus latviešu mākslas zinātniekus un vēsturniekus no Amerikas, Austrālijas, Eiropas valstīm.
Arnolda Sildega pašaizliedzība un mākslinieka talants tika augstu novērtēts gan trimdā, gan dzimtenē. Viņam piešķirta PBLA Kultūras fonda Goda balva, Latvijā - 2000. gadā Triju Zvaigžņu ordenis.
Redakcija iecerējusi drīzumā publicēt žurnālistes Ingas Jērumas interviju ar Arnoldu Sildegu,  kas pierakstīta 2000. gadā. Viņa paustās domas un viņa darbi ir nozīmīgi ari šodien.

Avots: Laiks, 25.10.2003