Gustavs Manteifelis (1832 — 1916), vēsturnieks, grāmatu izdevējs, etnogrāfs, mecenāts, garīgo dziesmu melodiju autors, dzimis Dricānu muižā. Bibliogrāfi fiksējuši 353 Manteifeļa darbus par Latgales un Livonijas vēsturi, etnogrāfiju, ģeogrāfiju u.c.. No 1861.g. līdz 1870.g. G. Manteifelis sagatavoja desmit kalendāru „Inflantu zemes Laika gruomota aba kalenders” laidienus, iedibinot stipru latgalisko kalendāru tradīciju. Sagatavojis plašu darbu par Latgales baznīcām „Terra Mariana”, ko 1888.g. pasniedza kā dāvanu Romas pāvestam. Pirmais sāka vākt un publicēt latgaliešu tautas dziesmas. Apbedīts Dricānu baznīcas dārzā.   

rezeknesnovads.lv

***

Vēsturnieks, literāts, etnogrāfs, sabiedriskais darbinieks.

Gustavs Manteifelis (1832. gada 18. novembris — 1916. gada 24. aprīlis) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs. Latgaliešu laicīgās literatūras nodibinātājs, Krakovas zinātņu akadēmijas mākslas vēstures sekcijas loceklis.

Biogrāfija

Dzimis 1832. gada 18. novembrī Dricānu muižā Latgalē pārpoļotu vācu muižnieku Manteifeļu ģimenē. Mācījās Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā, studēja tieslietas Tērbatas universitātē, 1859. gadā ieguva tieslietu maģistra grādu. No 1863. gada Gustavs Manteifelis strādāja par ierēdni Vidzemes guberņas Iekšlietu ministrijā Rīgā un latgaliski tulkoja zemnieku likumus. Viņš latgaliešiem ne vien darīja pieejamus valdības rīkojumus un likumus pēc dzimtbūšanas atcelšanas, bet vispārīgi rūpējās latgaliešus ievadīt jaunajos apstākļos, kas prasīja no viņiem vairāk prāta attīstības. 1863. gadā viņš sastādīja latgaliešiem pirmo rēķināšanas pamācību.

1862.-1871. gadā Manteifelis izdeva kalendāru "Inflantu zemes laika grōmota aba kalenders", kas bija pirmais un vienīgais regulāri iznākušais izdevums latgaliešu rakstu valodā 19. gadsimtā. Manteifeļa raksti un izdevumi latgaliešu izloksnē izbeidzās 1871. gadā ar ģenerālgubernatora Muravjova aizliegumu rakstīt un drukāt Latgales latviešiem latīņu burtiem. Policija pārdotavās konfiscēja latgaliešu grāmatas, arī Lākmaņa drukātavā Tērbatā 1870. gadā iznākušo "Pilnīga gromotu Lyugszonu". Tika arestēts izdevējs Lākmanis, kas aizbildinājās, ka viņš nav grāmatu sastādījis un latviešu valodu nemaz neprot, bet manuskriptu viņam nodevis barons Manteifelis. Tika uzsākta izmeklēšana pret Manteifeli, kam bija jāapsola, ka pārtrauks latgaliešu grāmatu izdošanu latīņu drukā.

Lūgšanu grāmatu drukāšana pārgāja uz ārzemēm, un tās kontrabandas ceļā ieveda un izplatīja Latgales latviešiem. Visvairāk pārdrukāta tika Manteifeļa «Pilniga lyugszonu gromota». Šī grāmata ir bijusi arī mācības grāmata, ābece visiem Latgales latviešiem līdz latīņu drukas aizlieguma atcelšanai 1905. gadā. No 1888. gada Manteifelis bija Krakovas zinātņu akadēmijas Mākslas vēstures pētniecības komisijas loceklis. 1889. gadā viņam pasniegts Leipcigas etnogrāfiskā muzeja goda diploms par atbalstu folkloras pētniecībā. Viņš piedalījās un uzstājās daudzos zinātniskos kongresos. Gustavs Manteifelis miris 1916. gada 24. aprīlī Bonifacovas muižā netālu no Balviem.

Piemiņa

1937. gadā Latgales Skolotāju centrālā biedrība uz G. Manteifeļa kapa pie Dricānu baznīcas uzlika piemiņas plāksni „Latvīšu draugam”. 1981. gada 13. augustā Manteifeļu dzimtas piederīgie no Polijas un Latvijas katoļu baznīcas pārstāvji uzstādīja pieminekli ar uzrakstu latīņu valodā – „Vēsturniekam un etnogrāfam”.

Devums

Gustavs Manteifelis Rēzeknes un Dricānu apkārtnē pats savācis un publicējis ap 170 tautasdziesmu, sastādījis Inflantijas latviešu un par Inflantijas latviešiem rakstīto grāmatu bibliogrāfiju, publicējis vairāk kā 300 rakstu, galvenokārt poļu un vācu valodā par Baltijas, īpaši Latvijas un Latgales vēstures, kultūrvēstures, ģeogrāfijas u.c. jautājumiem. Gustava Manteifeļa interešu lokā ietilpušas daudzas mākslas un zinātnes nozares - folklora, tautas tradīcijas, vēsture un baznīcas vēsture, māksla, literatūra (ieskaitot bibliogrāfiju), mūzika, kompozīcija, valodniecība, etnogrāfija. Viņš sacerējis un komponējis arī reliģiska satura dziesmas. Viņam tiek pieskaitīta tāda Latgalē populāra un katrā latgaliešu ģimenē 20. gs. pirmajā pusē dziedāta baznīcas dziesma kā "Krissim nyu ceļūs mes pazemeigi" u.c. Liela daļa no viņa atstātā mantojuma ir garīga satura rakstniecībā .

Publikācijas un galvenie darbi

• Darstellung der wölkerseerechtlichen Grundsätze über die Blockade. (Dorpat, 1860)
• Kû sieukuram tyci gam barnam musu Katoliszkas Baznicas wajaga darejt tagodejus łajkûs kur tik daudz dzierdim runo jut ap dzierszonu un nadzierszonu brandwîna?, ( H.Laakmann, Dorpat 1860)
• Nutykszonas Biblias, wyd. (H.Laakmann, Dorpat 1860 i 1861)
• Swetiszona gorejga sâtas. (wyd. M.Orgelbrand, Wilno, 1861)
• Nulikszonas ap ziemnikim izgojuszym nu dzymtigas pidareszonas, (wyd. J.Ohryzko, Pēterburga 1862)
• Lettische Volkslieder gesammelt in der Gegend von Kraslaw im Dünaburgschen von Comtesse Celine Plater und in der Gegend von Dritzan im Rositenschen von Baron Gustaw Manteuffel. (Magazin der lettischliterärischen Gesellschaft, Mitau 1869, t. XIV, z.2. s. 162-206)
• Inflantuziemies Łajkagromota uz 18...godu, (Riga 1861-65 i 1868-1870, Dorpat 1866-67)
• Polnisch-Livland. (A.Kummel, Rīga 1869)
• Pilniga gromota Lyugszonu, (Dorpat, 1870)
• Inflanty Polskie poprzedzone ogólnym rzutem oka na siedmiowiekowa przeszłość całych Inflant. (Księgarnia Jana Konstantego Żupańskiego, Poznań 1879)
• Bibliographische Notiz über lettische Schriften welche von 1604 bis 1871 in der hochlettischen oder sog. oberländdischen resp. polnisch-livländischen Mundrat veröffentlicht worden sind, in rein chronologischer Ordnung zusammengestellt von... (Riga 1880)
• Dziśmie ap Swatu Donatu Numucitu. (Drukiem W.Łebińskiego w Poznaniu, 1881)
• Lucyn w Inflantach. (Kraków, 1884)
• Upadek państwa inflanckiego. (Lwów, 1894)
• Piltyń i archiwum piltyńskie. (Drukarnia J.Bergera, Warszawa, 1884)
• Słupi Róg i jego stosunek do poezji ludowej Łotyszów naddźwińskich. (Kraków 1885)
• Ruiny i przeszłość warowni Felińskie. "Kłosy" 1885, t. XLI
• Zamek Kryżbork w guberni witebskiej, "Kłosy" 1886,t. XLII
• Listy z nad Bałtyku. (Anczyc i Spółka. Kraków 1886)
• Bibliographische Notiz über lettische Schriften welche von 1604 bis 1871 in der hochlettischen oder sog. oberländdischen resp. polnisch-livländischen Mundrat veröffentlicht worden sind, in rein chronologischer Ordnung zusammengestellt von... (M.Kymmel Riga 1886 "Magazin der lettisch-literarischen Gesellschaft" t. XVII s. 181-205)
• Ruiny i przeszłość Kokenhuzy, "Kłosy" 1887, t. XLV
• Wolkenberg w Inflantach, (Biblioteka Warszawska) 1887, t. IV, z.3.
• Pierwiastki cywilizacji nad dolną Dźwiną. (Warszawa, 1894)
• Upadek państwa inflanckiego. (Lwów, 1894).
• Przewroty w dziejach księstwa kurlandzkiego XVIII w. (Kraków, 1896).
• Księstwo Inflanckie XVII-XVIII stulecia ("Przegląd Powszechny" 1896-97)
• Cywilizacja, literatura i sztuka w dawnej kolonii zachodniej nad Bałtykiem. (Lwów 1896, Kraków 1897)
• Z ziemi pagórków leśnych, z ziemi łąk zielonych : książka zbiorowa poświęcona pamięci Adama Mickiewicza w stuletnią rocznicę jego urodzin 1798-1898. Łotwa i jej pieśni gminne. str. 166-260. (Wilno, 1900)
• Krasław w Inflantach Polskich. (Wydawnictwo "Kroniki Rodzinnej", Warszawa 1901)
• Notatki o dziejach wiary rzymsko-katolickiej w Rydze(1201-1901 r.). (wydawnictwo "Kroniki Rodzinnej", Warszawa 1902)
• Terra Mariana 1186-1888. Reproduktionen des von den römischen Katholiken hiesiger Provinzen Sr. Heiligkeit Leo XIII. zum Jubiläum 1888 dargebrachten Album. Riga: Verlag Alexander Grosset, 1903
• Pamiętnik z podróży na Zjazd historyczny imienia Jana Długosza w maju 1880 roku otbytej. (wyd. Wł.Łozińskiego, Lwów 1903)
• Tum ryski i jego ciekawsze zabytki. (Sp. Wydawnicza Polska, Kraków 1904)
• Z dziejów Kościoła w Inflantach i Kurlandyi (od XVI-go do XX-go stulecia. (Gazeta Rolnicza, Warszawa 1905)
• Przewodnik po Rydze i jej okolicach. (Rīga, 1906)
• Bibliografija inflancko-polska (obejmuje dzieła traktujące o Inflantach polskich... od roku 1567 do 1905-go), (Poznań, 1906)
• Przegląd inflanckiej literatury historycznej od XII-go do XX-go stulecia. (Warszawa, 1906)
• Materialien zu einem bibliographischen Verzeichniss kleinerer und grösserer von Gustaw Baron Manteuffel im Druck erschienener Arbeiten. (Riga, 1906)
• Bibliografija inflancko-polska (obejmuje dzieła traktujące o Inflantach polskich... od roku 1567 do 1905-go. (Poznań, 1906)
• O starodawnej szlachcie krzyżacko-rycerskiej na kresach inflanckich (Księgarnia Gubrynowicza, Lwów 1910)
• Z dziejów starostwa Maryenhauzkiego, Kwartalnik litewski, 1910
• Z dziejów Dorpatu i byłego Uniwersytetu Dorpackiego. (E.Wende i Sp., Warszawa 1911)
• Nieco z dziejów dawnego Księstwa Inflanckiego i wybitniejszych postaci tego wojewódstwa od XVII do XIX stulecia. (Z okolic Dźwiny, Witebsk 1912)
• ZARYSY Z DZIEJÓW KRAIN DAWNYCH INFLANCKICH czyli Inflant właściwych (tak szwedzkich jako i polskich) Estonii z Ozylią , Kurlandii i Ziemi Piltyńskiej. (UNIVERSITAS, Kraków 2007)
• INFLANTY POLSKIE oraz LISTY ZNAD BAŁTYKU. Pisma wybrane. Tom.I. (UNIVERSITAS, Kraków 2009)