Latviešu 19.gs. vidus un otrās puses dzejnieks.

Dzimis 1824. gada 1. janvārī (pēc vecā stila 1823. gada 20. decembrī) Dundagas pagasta Antēs saimnieka ģimenē. Beidzis Irlavas skolotāju semināru (1844), pieder pie pašiem pirmajiem Irlavas semināra audzēkņiem, kas tajā iestājās 1840.gadā, semināram dibinoties.

Strādājis par skolotāju. Pirmā darba vieta bija  Kubeles skolā pie E.Dinsberga, kur viņš strādāja līdz 1850.gadam. Šai laikā Kubeles skolā mācījās arī  Krišjānis Barons.

Pēc tam Frīdrihs Mālberģis apmēram gadu dzīvojis Rīgā, kur bijis viens no pirmajiem Latviešu biedrības dibināšanas iniciatoriem.

No 1851. līdz 1856.gadam strādājis par skolotāju Lindē-Birzgalē, no 1856. līdz 1887.gadam – Secē, Šķesteru, tagadējā Altenes skolā. Secē bijis ne tikai skolotājs, bet arī ķesteris.
Mūža beigās dzīvojis sievas dzimtenē – Seces pagasta Vecskultēs. Sieva bijusi viņa skolniece un 20 gadus jaunāka par pašu. Meita Emīlija. 1924.gada izdevums "Ritums" raksta: "Vienīgā meita Emīlija mirusi jau gadus trīsdesmit atpakaļ un viņa dzīves biedrene, gan pārdzīvodama savu laulātu draugu, arī mirusi vācu okupācijas laikā."

No 1845.gada laikrakstā „Latviešu Avīzes” publicējis tulkotus vai lokalizētus stāstiņus, vēlāk arī laikrakstos „Mājas Viesis”, „Baltijas Vēstnesis”, „Balss” u.c. populārzinātniskus rakstus, stāstus, ap 200 dzejoļu. Dzejojumā „Staburags un Liesma jeb Veci un jauni laiki” (1869) simboliski vēstīts par latviešu tautas aizvēsturi, tā ir pirmā latviešu mitoloģiski filozofiskā poēma.
1880. gadā izdots dzejas krājums „Dzejas skaņas”.

 Sastādījis krājumu „Bēru dziesmas visādām vajadzībām sētā un kapsētā” (1893).

Uzskatāms par pirmo latviešu valodā sarakstītas Garlību Merķeļa biogrāfijas autoru. Tā sarakstīta 19.gs. vidū, bet publicēta vien 1934. gadā izdevumā "Burtnieks".

Miris 1907. gada 3. martā.

Apglabāts Seces kapsētā, kur 1924.gadā viņa skolnieki un cienītāji uzcēluši pieminekli viņa piemiņai.