Fricis Blumbahs piedzima 1864. gada 23. oktobrī Lībagu pagasta "Slaparās". Viņa tēvs bija "Slaparu" saimnieks Jānis. Frici skolas gaitās virzīja un arī materiāli palīdzēja mātes brālis Lībagu Putniņciema "Baložu" saimnieks, veterinārzinātņu maģistrs, literatūras un valodniecības pētnieks Kristaps Kārlis Preipičs-Brīvkalns. Fricis beidza Talsu apriņķa skolu.

1883. gadā iestājās Tērbatas universitātē, kur beidza fizikas—matemātikas fakultāti.

Darba gaitas Fricis Blumbahs uzsāka Pulkovas observatorijā, pēc tam strādāja Pēterburgas Kara- medicīnas akadēmijas fizikālajā zinātniskās pētniecības laboratorijā par fizikas profesora N. G. Jegorova asistentu.

Kad Dmitrijs Mendeļejevs 1893. gadā organizēja Krievijas metroloģisko dienestu, kur ietilpa arī Galvenā svaru un mēru palāta, viņš uzaicināja Frici Blumbahu par šīs iestādes mehāniķi. Blumbahs kļuva par laika etalonu laboratorijas organizētāju un vadītāju, bija Pēterburgas universitātes profesors.

Mendeļejevs iedēvēja Frici par Fjodoru, tāpēc Krievijas enciklopēdijās var lasīt Fjodora Blumbaha vārdu.

Fricis Blumbahs darbojās Krievijas astronomijas biedrībā, kur ieguva plašu popularitāti pēc 1896. gada augustā (pēc vecā stila 28. jūlijs) organizētās Ļenas (Čekurskas) ekspedīcijas. Ekspedīcija pilnā aptumsuma laikā ieguva ļoti labus saules vainaga fotouzņēmumus.

Līdz pat Dmitrija Mendeļejeva nāvei 1907. gadā Fricis Blumbahs bija viņa tuvākais līdzstrādnieks, liela daļa Mendeļejeva arhīva rakstīta ar Blumbaha roku.

Vēlāk zinātnieks apceļoja Vāciju, Šveici, Franciju, Holandi, Itāliju, Mezopotāmiju, bet Anglijā uzraudzīja pirmā Pulkovas observatorijas 50 centimetru teleskopa lēcas izgatavošanas darbus.

No 1928. līdz 1934. gadam viņš vadīja laboratoriju Krievijas naftas produktu izpētei, pierādot, ka eksportējamā benzīna un smēreļļas kvalitāte dažkārt pat pārsniedz Amerikas naftas produktu kvalitāti.

1937. gada augustā Blumbahs ieguva Finslera komētas fotouzņēmumus. 

Tā vietā lai no Anglijas komandējuma atgrieztos mājās Krievijā, zinātnieks 1939.gadā pārbēga uz Latviju, no 1944. gada vadīja Latvijas Valsts universitātes Astronomijas katedru, bet, nodibinoties Zinātņu akadēmijai, 1946. gadā kļuva par astronomijas sektora vadītāju, izveidojot Baldones observatoriju. Friča Blumbaha vārdā nosaukta kāda asteroīdu joslas mazā planēta.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis no 1946. gada septembra, Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks, Latvijas Valsts universitātes Astronomijas katedras vadītājs Fricis Blumbahs miris 1949. gada 10. aprīlī un apbedīts Rīgā, Meža kapos.

Avots: Zigurds Kalmanis, biedrība "Aleksandra Pelēča lasītava".

Māc. Jelgavas ģimnāzijā 1880 – 1883.