Johans Ernsts Gliks (vācu: Johann Ernst Glück, 1652. — 1705.) bijis vācu luterāņu mācītājs, izglītības darbinieks, pirmais iztulkojis Bībeli latviešu valodā.

Ernsts Gliks dzimis Vetīnē, Saksijā, mācītāja ģimenē. Ernsts mācījies Altenburgā, studējis teoloģiju Vitenbergā un Leipcigā.

1673. gadā Gliks ieradās Vidzemē. Apguvis latviešu valodu, sajuta aicinājumu latviski tulkot Bībeli. Devās uz Vāciju, lai pilnveidotu savas sengrieķu un senebreju valodas zināšanas. Pēc tam atgriezās Vidzemē un kalpoja kā Daugavgrīvas garnizona militārais kapelāns, kur viņš uzsāka Jaunās Derības tulkošanu.

No 1683. līdz 1702. gadam kalpoja kā mācītājs Alūksnē. Šinī laikā Gliks pabeidza Jaunās Derības (1685.), Vecās Derības (1689.) un visas Bībeles tulkojumu (1694.). Citu viņa tulkojumu starpā ir Mārtiņa Lutera Lielais Katehisms, kā arī dziesmu un lūgšanu grāmatu labojumi.

Kopš 1687. gada Ernsts Gliks bija Kokneses iecirkņa prāvests, dedzīgi iestājās par vispārējo izglītību.

Noorganizēja pirmās latviešu skolas "Zviedru laiku" Vidzemē (Alūksnē, Apukalnā un Zeltiņos) (pirmā zināmā skola ārpus Rīgas latviešu bērniem jau 1619. gadā  bija jezuītu ordeņa Cēsu rezidencē tika atvērtā ģimnāzija. Šī mācību iestāde, kurā pirmo reizi izglītību varēja gūt arī zemnieku bērni, un mācības bija bez maksas, darbojās līdz zviedri iekaroja Cēsis.)

Lielā Ziemeļu kara laikā, pēc Alūksnes ieņemšanas, krievu militārā vadība pilsētas iedzīvotājus sagūstīja un izveda uz Krieviju, kur tie kļuva par dzimtcilvēkiem (turīgākos gan parasti izpirka radinieki). Arī E. Gliku izveda uz Maskavu, kur tas līdz pat mūža galam turpināja savas izglītības darbinieka un teologa gaitas, jo Pēteris I bija personīgi ieinteresējies par izcilā pedagoga un tulka idejām.

Maskavā viņš atvēra pirmo vispārizglītojošo ģimnāziju Krievijā

Glikam bija četras meitas un dēls, kā arī audžumeita (pēc citas versijas- vienkārši kalpone) Marta Skavronska, kas vēlāk kļuva par Krievijas carieni Katrīnu I.