Ēriks Mārtiņš Feldmanis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
12.09.1884
Miršanas datums:
04.08.1945
Tēva vārds:
Ansis
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Grodsala
Papildu vārdi:
No 1940. gada 3. aprīļa Ēriks Mārtiņš Grodsala.
Kategorijas:
Advokāts (-e), Dzimis Latvijā, Ierēdnis (-e), Jurists, Ministrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Podporučiks, Politiķis, Praporščiks, Prokurors, Students, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), Sūtnis, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Tiesnesis
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

* 1884. IX 12. Jelgavā; M. Šarlote, S. Ija dz. Chreščatiks. 

                                + 1945. VIII 04. Rīgā [Grodsala]

                1894/1904. Beidzis Jelgavas ģimnāziju,

                1904/1909. Beidzis Tērbatas Universitātes Juridisko fakultāti,

                1909/1912. Jelgavas apgabaltiesas tiesu amatu kandidāts,

                1912. Krievijas IV valsts domes kandidāts,

                1912. zvērināta advokāta palīgs Jelgavā,

                1913/1914.. Jelgavas pilsētas domnieks,

                1913/1914. Jelgavas savstarpējās kredītbiedrības padomes priekšsēdētājs,

                1914/1918. Krievijas armijas virsnieks,

                1918. advokāts Jelgavā,

                1918. Zemnieku savienības Jelgavas nodaļas dibinātājs,

                1918. XI 11. - 1920. IV 09. Tautas padomes loceklis, Latviešu zemnieku savienība,

                1918. XII 10. - 1921. I 21. Jelgavas apgabaltiesas prokurors,

                1919. I 10. – IV 10. Valdības pilnvarotājs gūstekņu lietās Vācijā,

                1920. VI 12. – XII 13. Kara ministrs,

                1921/1923. Latvijas sūtnis Krievijā,

                1923/1929. Jelgavas apgabaltiesas tiesnesis,

                1926. XI 16. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa III šķiru # 84,

                1929. II 12. iecelts par Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedru,

                1930. VI 06. iecelts par Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētāju,

                1930/1940. Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētājs,           

                1940. VI uzvārds Grodsala,

                1940/1941. Jelgavas pilsētas lietu pārvaldnieks,

                1941/1944. Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētājs,

                1945. II 05. apcietināts,

                1945. VIII 04. miris Rīgas I cietumā.

                Bijis Patronata biedrības priekšsēdētājs,

                Jelgavas bērnu apgādības komitejas valdes loceklis,

                Korporācijas „Letonijas” filistrs,

                Avots:       LVVA, 2570-14-399;

                                 LVA, 1986-2-10069.;

                                “Tautas padomes stenogrammas”, R., 1925.;

                                “Latvijas darbinieku galerija”, R., 1929.;

                                „Es viņu pazīstu”, R., 1939.

*****************************************************

Dzimis 1884. g. 12. sept. Jelgavā tirgotāja un namīpašnieka ģimenē.

Tēvs Ansis, māte Šarlote, dz. Martinsone. Latvietis, luterticīgs. 1892. g. mācījies Hanzena privātskolā Jelgavā, no 1893. g. Jelgavas ģimnāzijā (beidzis 1904. g.).

No 1904. g. studējis tieslietas TU (beidzis 1909. g. maijā).

1909.–11. g. tiesamatu kandidāts Jelgavas apgabaltiesā (1911.–1912. g. jūl. vecākais tiesamatu kandidāts). Bijis paaugstināts civildienesta rangā par gub. sekretāru (1909. g.).

No 1912. g. okt. zvērināta advokāta palīgs, kandidējis Krievijas 4. Domes vēlēšanās (nav ievēlēts). No 1913. g. Jelgavas pilsētas domnieks, Jelgavas savstarpējās kredītbiedrības padomes priekšsēdētājs un juriskonsults.

1. pasaules kara laikā 1914. g. sept. iesaukts karadienestā Krievijas armijā, nosūtīts uz Pēterhofas praporščiku skolu (beidzis 1915. g. maijā; praporščiks).

120. marša bataljona (1917. g. febr. pārformēts par 120. kājnieku rezerves pulku) tiesas darbvedis (no 1916. g. aug. bataljona adjutants). Pēc 1917. g. Februāra demokrātiskās revolūcijas Krievijā 1917. g. jūn. ievēlēts par pulka tiesas priekšsēdētāju. 1917. g. sept. piešķirta podporučika dienesta pakāpe. 1917. g. okt.–nov. pulka adjutants; pēc 1917. g. Oktobra lielinieku apvērsuma Krievijā 1917. g. nov.–1918. g. janv. pulka komandieris. 1918. g. martā ieskaitīts rezervē slimības dēļ.

1918. g. apr. atsācis advokāta darbu. 

1918. g. okt.–nov. piedalījies LZS Jelgavas nodaļas dibināšanā, bijis tās politiskā biroja vadītājs. 

1918.–22. g. LZS biedrs. 1918. g. 10. dec. iecelts par Jelgavas apgabaltiesas prokuroru.

No 1919. g. nov. bijis Latvijas Tautas padomes loceklis no LZS.

1919. g. janv.–apr. Latvijas Pagaidu valdības pilnvarotais gūstekņu lietās Vācijā. Vadījis ASV palīdzības bērnu virtuves, Jelgavas Latviešu biedrības bērnu palīdzības komiteju un Zemgales klubu.

1920. g. 25. jūn. atbrīvots no Jelgavas apgabaltiesas prokurora amata. 1920. g. jūn.–dec. apsardzības ministrs, 1921. g. janv.–jūn. sūtniecības Maskavā padomnieks, 1921. g. jūn.–1923. g. jūl. ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs  Padomju Krievijā (no 1922. g. dec. PSRS). 1923. g. dec. atbrīvots no dienesta Ārlietu ministrijā un no 1929. g. 12. febr. priekšsēdētāja biedrs Jelgavas apgabaltiesā;

1930. g. jūn.–1940. g. Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētājs. Zemgales Patronāta biedrības valdes priekšsēdētājs. No 1938. g. Rīgas Latviešu biedrības biedrs.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 16. jūl. (no 15. sept.) atbrīvots no Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata “pēc paša lūguma”. 1940.–41. g. bijis Jelgavas pilsētas izpildkomitejas lietu pārvaldnieks un lietvedis.

Vācu okupācijas laikā 1941. g. aug.–1944. g. jūl. Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētājs.

Atjaunojoties padomju okupācijas varai, no 1944. g. nov. Slokas celulozes un papīra kombināta kantora priekšnieks.

1945. g. febr. apcietināts.

Miris 1945. g. 4. aug. Rīgas Centrālcietumā.

Apbalvojumi: Latvijas TZo III šķ.; Krievijas Sv. So III šķ.

Precējies 1907. g. ar Luzu Mariju Natāliju Ginteri (dz. 1883. g.), dēls Ēriks Ansis (1907. g. 5. jūl. Tērbatā–1978. g. nov. ASV; jurists), meita Lilita Banga Biruta (dz. 1909. g. 16. martā Igaunijā; no 1932. g. kancelejas ierēdne Jelgavas apgabaltiesās; no 1940. g. 3. apr. uzvārds Grodsala).

Otrreiz precējies 1924. g. 21. jūn. ar Iju Hreščaticku (dz. 1898. g. 21. okt. Krievijā).

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

D. Jelgavas apgabaltiesa. 1918.–1938. [Jelgava], 1938.

A. LNA LVVA, 1578. f., 11. apr., 58. l.; 2570. f., 14. apr., 399. l.; 1. apr., 131. l.; 3282. f., 1. apr., 139a. l., 10. lp.; LNA LVA, 1986. f., 2. apr., P-10069. l.; LDG (sk. Feldmans Eriks-Mārtiņš); Divkārša Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētāja E. Feldmaņa jubileja. Rīts. 1934. g. 12. sept.; LVD; EVP; Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētājs Eriks Feldmanis 30 g. tiesu darbā. Zemgales Balss. 1939. g. 13. sept.; LE (I) 1. sēj.; AL; Latvijai veltīts mūžs. Latviešu Strēlnieks. 1994. Nr. 9; Krūmiņš V. Kara ministrs. Vīri. 1994. g. dec.; LVV; LĀDD.

No Tiesu palātas priekšsēdētāja A. Kvieša 1929. g. 7. febr. raksta tieslietu ministram B. Bērentam: “Sakarā ar Jelgavas apgabaltiesā svabado priekšsēdētāja biedra amatu pagodinos ziņot sekošo. No Jelgavas apgabaltiesas tiesnešu aprindām varētu krist svarā kā kandidāts tikai Ēriks Feldmanis, kurš, kā zināms, bij pirmais Jelgavas apgabaltiesas prokurors un līdz ar to uzskatāms par prokuratūras noorganizētāju. Kopīgi ar priekšsēdētāju Osten-Sakenu viņam bij jāizcieš savā eksponētā vietā arī grūtie Bermonta laiki Jelgavā. Pēc diplomātiskā dienesta pārtraukšanas viņš, atgriežoties Jelgavas apgabaltiesā, bij spiests apmierināties ar tiesneša vietu, jo viņa agrākais – prokurora amats bij aizņemts. Piecus gadus viņš šo amatu ir pacietīgi pildījis, un man liekas, ka būtu taisnīgi restituēt viņu agrākā stāvoklī, jo, ieņemot priekšsēdētāja biedra amatu, viņš atrastos tādā pašā kategorijā, kurā viņš atradās pašā sākumā. Esmu ievācis arī priekšsēdētāja un attiecīgo kolēģu domas, un tie šim priekšlikumam piekrīt.” (LNA LVVA, 1578. f., 11. apr., 58. l., 16. lp.)

No Ē. Grodsalas 1940. g. 28. maija raksta Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta direktoram: “Izpildot Jūsu š. g. 27. maija pieprasījumu, paziņoju, ka 6 nedēļas brīvlaika un 2 nedēļas atvaļinājuma no 16. jūnija līdz 15. septembrim esmu nodomājis pavadīt kā vienmēr Asaros, Rīgas Jūrmalā, kur manai laulātai ir 1 pūrv. liels zemesgabals. Šinī laikā es turpinu uzraudzīt apgabalu [domāta Jelgavas apgabaltiesa – sast.] un katru nedēļu esmu vismaz vienu dienu tiesā. Piemetinu, ka zeme iegūta tieši nolūkā, lai galvenokārt man būtu izdevība un tad arī pienākums strādāt fizisku darbu sakņu, ogu un augļu dārzā, ko apkopjam paši.” (LNA LVVA, 1578. f., 11. apr., 58. l., 31. lp.)

No Ē. Grodsalas 1940. g. 16. jūl. raksta tieslietu ministram J. Pabērzam: “Saskaņā ar Jūsu šodien man doto norādījumu, lūdzu Jūs likt priekšā Ministru kabinetam atbrīvot mani no amata un dienesta ar tiesību izlietot man piešķirto brīvlaiku no 1940. g. 16. jūlija līdz 15. septembrim iesk[aitot].” (LNA LVVA, 1578. f., 11. apr., 58. l., 32. lp.) 

Avoti: biographien.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātemācījieslv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Ansis FeldmanisTēvs
        2
        Šarlote FeldmanisMāte
        3Ēriks Ansis FeldmanisĒriks Ansis FeldmanisDēls05.07.190700.11.1978No pirmās laulības. Māte Luza Marija Natālija Feldmanis
        4
        Lilita Banga Biruta FeldmanisMeita16.03.1909No pirmās laulības. Māte Luza Marija Natālija Feldmanis
        5
        Ija FeldmanisSieva21.10.1898Otrā sieva
        6
        Luza Marija Natālija FeldmanisSieva00.00.1883Pirmā sieva
        Birkas