Divas reizes izsūtīts uz Sibīriju. 1941.gadā piecpadsmit gadu vecumā viens bez ģimenes tika aizvests no Paņemūnes pagasta Albertiem Latvijā uz Krasnojarskas apgabala Mizgirevku un nometināts barakā kopā ar citām ģimenēm. Ēriks kļuva neapstrīdams līderis vienaudžu vidū. 1943.gadā sākumā beidzās visas no mājām līdzpaņemtās mantas ko iemainīt pret pārtiku. Lielākoties iztika no 400 gramiem ūdeņainās ķieģeļu maizes. Nonīkušu viņu aizveda uz Tālo Austrumu pilsētu Sovetskaja Gavaņ.

Otro reizi izsūtīts kopā ar māti, Jaunsaules skolotāju. 1957.gada 21.maijā atbrīvojās - devās ceļā uz Latviju.

Dēls - Māris

Avots: "Nolaupītā bērnība", I.Šalts, Rīga, 2001.g.