Erihs Frīdrihs Vilhelms Ludendorfs (vācu: Erich Friedrich Wilhelm Ludendorff, dzimis 1865. gada 9. aprīlis, miris 1937. gada 20. decembris) bija vācu ģenerālis Pirmā pasaules kara laikā un labējais politiķis Veimāras republikas laikā.

Pirmā pasaules kara laikā vadīja vācu karaspēka uzvaras Lježas kaujā 1914. gada augustā un Tannenbergas kaujā tā paša gada augusta beigās.

Kopš 1916. gada kopā ar Paulu fon Hindenburgu faktiski vadīja vācu karaspēka ģenerālštābu.

1918. gada oktobrī atkāpās no amata.

Pēc kara Ludendorfs kļuva par redzamu vācu nacionālistu līderi.

Piedalījās neveiksmīgajos Kapa pučā 1920. gadā un Alus pučā 1923. gadā. 1925. gadā piedalījās Vācijas prezidenta vēlēšanās.

No 1924. līdz 1928. gadam bija Reihstaga deputāts no Vācu tautas brīvības partijas (Deutschvölkische Freiheitspartei). Viens no idejas par to, ka Vācijas zaudējums karā iemesls ir "dūriens mugurā" (Dolchstoß von hinten) propagandētājiem. Jēdziena "totālais karš" (Totaler Krieg) ieviesējs.