2. augustā Sv. Vincenta slimnīcā Ņujorkā, nenākot pie samaņas, miris prelāts Eduards Stukels. Pie prelāta nāves gultas bija viņa māsa ar vīru, brāļa sieva un brāļa meita, dekāns D. Mūrnieks un māc. Anions Juss, ar ko Stukels pēc dievkalpojuma 29. jūlijā iepazīstināja draudzes locekļus, minēdams viņu par savu eventuālu pēcnieku.

Nelaiķi guldīja blakus brālim, kas miris 1955. g.
Dekāns Eduards Stukels bija dzimis 1884. g. 3. martā Panemunes pag. kā lauksaimnieka dēls. Pēc Kauņas garīgā semināra beigšanas 1906. g. 10. septembrī iesvētīts par priesteri. No 1907. līdz 1910. gadam turpinājis teoloģijas studijas Insbrukā un Luvēnā. Pēc tam darbojās Liepājā par skolu kapelānu, četrus gadus bija Liepājas pilsētas izglītības valdes vicepriekšsēdis un Kurzemes dekāns. 1924. g. Stukels kļūst Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas prāvests un arehidiecēzes kūrijas kanclers. 1923. g. pāvests viņu iecēla par savu kambarkungu, 1928.g. par galma prelātu un 1937. g. par apustulisko protonotāru.
Dek. Stukels kā Rīgas metropolīta pārstāvis piedalījās katoļu kongresos Čikāgā, Stokholmā, Oksfordā u.c. Trimdas laikā Vācijā līdz 1949. g. aprūpēja katoļus Augsburgas DP nometnēs. ASV Stukels ieceļoja 1949. g. un līdz savai nāvei vadīja Ņujorkas latviešu katoļu draudzi. Nelaiķis vairākus gadus vadīja arī katoļu mēnešrakstu "Auseklis". 22 gadus bija katoļu kalendāra redaktors, sarakstījis katehismu, lūgšanu grāmatu jaunatnei, liturģiju u.c. darbus. Arvien un arī līdz pašam pēdējam laikam viņš piedalījās arī sabiedriskajā dzīvē.

Rīgā, Miķeļa kapos viņam uzstādīts piemiņas akmens.

Avots: Laiks, 08.08.1956