Bruno Pavasaram bija vēl vecākais dēls no pirmās laulības. 1940. gadā Edmunds Pavasars leitnanta pakāpē dienēja Rīgas 6. kājnieku pulkā, un pats liktenis viņu izglāba no Litenes asinspirts. Atriebjot uz Sibīriju aizvestos tuviniekus, Edmunds brīvprātīgi iestājās Leģionā, varonīgi cīnījās 19. divīzijā, kļuva par paša standartenfirera Veisa adjutantu. Pēc kapitulācijas Kurzemē Edmunds krita gūstā un pāraudzināšanai rika nosūtīts uz Džezkazganas vara rūdas raktuvēm, no kurienes viņu atbrīvoja pēc 11 gadiem. Lai arī ar sagrautu veselību, viņš nodibināja ģimeni, strādāja par virpotāju, dziedāja radiorūpnīcas korī, bet, kad kolektīvs devās ārzemju turnejās, skanīgākās balss īpašnieku atstāja Rīgā. Viņš nodzīvojis līdz 1980. gadam. Edmunda Pavasara dēls Māris nule kā uzsācis uzņēmējdarbību Krimuldas pagastā, liekot lietā savas Rīgas Politehniskajā institūtā gūtās inženierzināšanas. (Brīvā Latvija, 2000)