Deivids Kellijs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
14.05.1944
Miršanas datums:
17.07.2003
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Deivids Kristofers Kellijs
Papildu vārdi:
David Kelly, David Christopher Kelly
Kategorijas:
Nozieguma upuris, Pašnāvnieks, Zinātnieks(-ce)
Tautība:
 anglis, velsietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Angļu zinātnieks un ANO ieroču eksperts Irākas kara jautājumos - Deivids Kellijs, kurš ar savu pētījumu atmaskoja Britu valdības un politiķu melus par Irākas rīcībā esošiem un atrastajiem ķīmiskajiem ieročiem, kas kļuva par pamatu vērienīgai militārai avantūrai, pret ko iestājās virs 85% Eiropas iedzīvotāju, taču tika nodemonstrēta absolūta ignorance pret sabiedrības viedokli. Sākotnēji pret šo karu bija arī Eiropas lielvaras - Vācija un Francija. Savukārt, Krievijai tas deva iemeslu kļūt par "pasaules miera dūju" - kara sākumā vēstot pasaulē par iespējamām kara šausmām. Ciniski, bet Krievijas centrālajos kanālos par to runāja atvaļinātais "Alfas" ģenerālis, kurš vadīja savā laikā Amina pils ieņemšanu Afganistānā.


Deivids Kellijs mīklainos apstākļos it kā izdarīja pašnāvību, ko daudzi uzskatīja par slepkavību, tāpēc šis plašu rezonansi guvušais notikums bija par pamatu īpašas komisijas izveidošani, lai izvērtētu notikušā apstākļus.

Hatona izmeklēšana

Tā bija lorda Braiena Hatona (Brian Hutton) vadītā izmeklēšana Apvienotajā Karalistē, kuru ierosināja Leiboristu partija, lai izmeklētu Irākas bioloģisko ieroču eksperta Deivida Kellija (David Kelly) mīklaino it kā pašnāvību. 

2003. gada 18. jūlijā Kellijs tika atrasts miris pēc intervijas sniegšanas BBC žurnālistam Endrū Džiliganam (Andrew Gilligan). Šī izmeklēšana sākas 2003. gada augustā un noslēdzās 2004. gada 28. janvārī. Izmeklēšanas laikā atkāpties no saviem amatiem bija spiesti BBC priekšsēdētājs un ģenerāldirektors.

Cēloņi

Kellijs trim BBC žurnālistiem intervijā atklāja, ka valdība, galvenokārt Apvienotās Karalistes premjerministra Tonija Blēra preses birojs, apzināti "izskaistināja" dosjē ar melīgiem un sabiedrību apzināti maldinošiem pārspīlējumiem par Irākas potenciālajām militārajām iespējām; sevišķi tas, ka Irākai 45 minūtēs ir iespējams veikt uzlidojumu, lietojot "masu iznīcināšanas ieročus". Šādus ziņojumus sniedza Endrū Džiligans 2003. gada 29. maijā BBC Radio 4 programmā TodayGevins Hjūvits (Gavin Hewitt) tās pašas dienas ziņās ar nosaukumu "Ten O'Clock News" un Sjūzana Vatsa (Susan Watts) 2. jūnijā BBC Two raidījumā "Newsnight". 

2003.gada 1. jūnijā Džiligans atkārtoja savu apgalvojumu rakstā, kuru publicēja laikrakstā "Mail on Sunday", nosaucot valdības preses sekretāru Elestēru Kembelu (Alastair Campbell) par meli un faktu sagrozītāju. Latvijā maldinošu informāciju sabiedrībai sniedza gan tā laika valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan ārlietu ministre Sandra Kalniete. Kad Rietumos jau sen atzina šos melus un parādījās informācija par Buša, Blēra, Raisas un citu personību kopīgajām naftas biznesa saiknēm, gan arī par Buša ģimenes saiknēm ar Bin Ladena ģimeni, Latvijas sabiedrībai joprojām tika stāstīts, cik svarīgi bija iebrukt šajā valstī un gāzt Saddamu Huseinu. Irāka tika izpostīta, gāja bojā simtiem tūkstoši, miers reģionā uz daudziem gadiem izjaukts. Pasaulei tika parādīts vērienīgs TV šovs ar Huseina publisku pakāršanu.

Avoti: BBC, bbc.co.uk, lenta.ru, timenote.info, wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Birkas