Mediķis, sabiedrisks darbinieks. Tēvs Jānis; māte Anete, dzim.  Millere — lauksaimn.

Precējies ar Olgu Rozenbergu.  Laulībā dzimuši: dēls Egons un  meitas Edīte un Elga. Abi pirmie beiguši Latvijas universitātes  juridisko fakultāti. Elga studē medicīnas fakultātē.

Beidzis Jelgavas ģimnāziju.

Darbojies 1904.—  1905. g. Ķemeru sēravotos par direktora A. Lozinska asistentu;

1906.  — 1914. g. ārsts Vilcē, Mežotnē, Žeimē, Bērzmuižā un Jelgavā;

1914.—  1918. g. pasaules karā kara ārsts  Kauņā, Drisī, Vitebskā;

Noorganizējis Latvijas Sarkanā Krusta Jelgavas nodaļu (1918.11.12.) ar ambulanci, slimnīcu, vēlāk plašu sanatoriju tuberkulozes slimniekiem Kalnamuižā.

No 1919.g. Jelgavas apr. ārsts un no 1931.g. Jelgavas-Bauskas apr. ārsts un
sākot ar 1918. g. arī Sarkanā krusta Jelgavas nodaļas slimnīcas vecākais ārsts.

Nodibinājis Latvijas Bērnu palīdzības savienības Jelgavas nodaļu, Latvijas Lauku un mazpilsētu ārstu Jelgavas nod., piedalījies Latvijas Tuberkulozes biedrības Jelgavas nod. dibināšanā.

Jelgavas slimnīcas direktors, Jelgavas un Bauskas apriņķa ārsts.

Žēlsirdīgo māsu skolas direktors. Jelgavas laikraksta "Jaunais Zemgalietis" redaktors (1923-1925). Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētājs (1924 - 1930). Zemgales muzeja biedrības priekšnieks.

Sarakstījis daudzus apcerējumus par ārstniecības un veselības kopšanas jautājumiem: Dzimtenes
Vēstnesi, Musu Laikos, Jaunās Latv.Avīze, Zemgalieti u.c.

Sarakstījis grāmatas: Māte un bērns,

                                   Lipīgās slimības,

                                   Ķemeru veselības avoti,

                                   Sieviete - māte,

                                   Kā izsargāt bērnus no diloņa, alkoholisma un smēķēšanas,

                                   Lielais mājas ārsts u. c.

Darbojies Rīgas latv. biedr. derīgu grām. nodaļā, Konversācijas vārdnīcā un Jaunā Zemgalietī (atbildīgais redaktors).

Nolasījis daudzus priekšlasījumus par ārstniecības un veselības kopšanas jautājumiem.

Nodibinājis Latvijas bērnu palīdzības savien. Jelgavas nodaļu un bijis tās pirmais priekšnieks; piedalījies Latv. tuberkulozes apkar. b-bas Jelgavas nodaļas dibināšanā un organizēšanā;
1924.—1931. g. Jelgavas latviešu b-bas ilggadējs runas vīrs un b-bas priekšnieks, kura laikā sarīkoti 1. un 2. Zemgales dziesmu svētki; kā biedrības priekšnieks piedalījies VII dziesmu svētku goda kuratorijā;

Latvijas pirmā valsts prezidenta Jāņa Čakstes piemiņas fonda komitejas priekšsēdis; Ložmetēju kalna pieminekļa komitejas priekšnieka biedrs; komitejas loceklis Nikolaja brāļu kapu komitejā un Jelgavas atbrīvošanas komitejā.

Latvijas Centrālās padomes 1944.g. 17.marta memoranda parakstītājs.

1944.gadā emigrējis. 1950.gadā ieceļojis ASV.

Tagad Dāvids Bīskaps atdusas svešas zemes klēpī mazajā Leikvjū (Lakeview) pilsētiņā Mičiganā blakus savai  dzīvesbiedrei Olgai, kuras nāves diena bija 1956. gada 21. marts.

Avots: Bīskaps, Dāvids. Dzīves vējos. Čikāga, 1961

          Latviešu ārstu un zobārstu apvienības apkārtraksts, 1972