Bernhards Einbergs
- Dzimšanas datums:
- 23.01.1893
- Miršanas datums:
- 00.00.1945
- Mūža garums:
- 51
- Dienas kopš dzimšanas:
- 48175
- Gadi kopš dzimšanas:
- 131
- Dienas kopš miršanas:
- 29205
- Gadi kopš miršanas:
- 79
- Tēva vārds:
- Jānis
- Kategorijas:
- Atzinības krusts, LV, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs, Nacisma upuris, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
LKOK nr.3/680
Apbalvots par 1918. g. 23. decembra cīņu pie Ieriķu un Līgatnes stacijas. Ordenis piešķirts 1921. gadā.
Paaugstināts par virsleitnantu. Kopš 1921. gada dažādos Satiksmes ministrijas amatos. No 1934. gada satiksmes ministrs.
Vācu okupācijas laikā par nacionālu darbību Gestapo apcietināts. 1944. g. 26. septembrī no Centrālcietuma Rīgā nosūtīts uz Štuthofas koncentrācijas nometni.
Dzimis 1893. g. 23. janv. Rīgā, tautas atmodas laikmeta darbinieka zvērinātā advokāta J. Einberga ģimenē. Beidzis reālskolu, sācis studēt mašīnbūvniecību RPI.
Krievu armijā iesaukts 1916. g. aug., beidzis virsnieku skolu Orenburgā. 1917. g. aprīlī pārvietots uz 2. Sibīrijas inženieru pulku Rīgas frontē. 1917. g. aug.-sept. piedalījies kaujās līdz Rīgas krišanai, vēl kādu laiku palicis frontē Inčukalna-Jūdažu rajonā. Pulkam atkāpjoties uz Krieviju, atgriezies Rīgā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 8. decembrī Cēsu rotā, piedalījies cīņās pret Vidzemē iebrukušajiem lieliniekiem.
1918. g. 22-23. dec. pie Ieriķu stacijas arjergarda kauju laikā Einbergs atjaunoja pārrautos sakarus ar vācu dzelzsdivīziju; vēlāk atjaunoja sakarus pie Līgatnes, tā glābdams Cēsu rotu no briesmām un aizturēdams lielinieku pēkšņu ielaušanos galvaspilsētā.
1919. g. sākumā Atsevišķās (Studentu) rotas sastāvā piedalījies kaujās Kurzemē un Zemgalē līdz Rīgas atbrīvošanai. paaugstināts par virsleitnantu. Etapu komandants Valmierā, Limbažos un Vecgulbenē, tad operatīvā adjutanta palīgs 3. Latgales divīzijas štābā.
2. pasaules kara laikā aktīvi piedalījies Latvijas Centrālās Padomes darbībā. 1944. g. Gestapo varas iestādes Einbergu apcietināja un nosūtīja uz koncentrācijas nometni Štuthofā, kur 1945. g. miris.
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Jānis Einbergs | Tēvs | ||
2 | Katrīna Einberga | Māte | ||
3 | Harijs Einbergs | Brālis | ||
4 | Aleksandrs Vitolds Einbergs | Brālis | ||
5 | Ēriks Einbergs | Brālis | ||
6 | Alma Neiburga | Māsa | ||
7 | Magda Perlbaha | Māsa | ||
8 | Katrīna Grants | Māsa | ||
9 | Elza Jende | Māsa | ||
10 | Juris Neiburgs | Brāļa/māsas dēls | ||
11 | Jānis Neiburgs | Brāļa/māsas dēls | ||
12 | Andrejs Neiburgs | Brāļa/māsas dēls | ||
13 | Viktors Perlbahs | Brāļa/māsas dēls | ||
14 | Vera Andersone | Brāļa/māsas meita | ||
15 | Renāte Jansone | Brāļa/māsas meita | ||
16 | Lidija Pērļupe | Brāļa/māsas meita | ||
17 | Katrīne Kozlovska | Brāļa/māsas meita | ||
18 | Aleksandra Einberga | Svaine | ||
19 | Pēteris Perlbahs | Svainis | ||
20 | Kristaps Grants | Svainis | ||
21 | Ludvigs Neiburgs | Svainis | ||
22 | Ādams Jende | Svainis |
16.05.1934 | Latvijas 17. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 5. Ministru kabinets
Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 16. maija līdz 1940. gada 19. jūnijam.