Bernards Kublinskis piedzima 1890. gada 7. septembrī Skaistkalnē.  Mācījies skolā Radvilišķos un Pēterburgas Sv. Katrīnas ģimnāzijā. Pēc tam apmeklējis garīgo semināru Kauņā. No 1912. līdz 1916. gadam studējis Pēterburgas Garīgajā akadēmijā.

Pēc ordinēšanas vispirms strādāja Maskavā, kur iesaistījās bēgļu komitejas darbā. 1918. gadā atgriezās Latvijā, vācu okupācijas laikā bija prāvests Ilūkstē. Vēlāk Latvijas PSR varas iestādes viņam piesprieda nāvessodu, taču pirms tā izpildīšanas aizbēga uz Rīgu, kur iesaistījās Latvijas Republikas veidošanā. Kļuva par pagaidu parlamenta — Tautas padomes — locekli.

Vairākkārt ievēlēts Latvijas parlamentā. No 1922. līdz 1925. gadam strādāja 1.Saeimā Ievēlēts no Zemgales Katoļu saraksta. No 1925. gada novembra līdz 1927. gada janvārim strādāja 2.Saeimā, bet no mandāta atteicās, lai pievērstos garīgajai dzīvei. Kublinskis pārcēlās uz Lietuvu un kļuva par mūku. Viņu Saeimā nomainīja Lukass Ozoliņš.

Bernards Kublinskis nomira no gripas Marijampols klosterī, Līetuvā 1927. gada 19. februārī.  Apbedīts 24. februārī Rīgā.