Bendžamins Franklins

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
17.01.1706
Miršanas datums:
17.04.1790
Papildu vārdi:
Benjamin Franklin
Kategorijas:
Akadēmiķis, Filozofs, Izgudrotājs, Masons, Politiķis, Uzņēmējs, Valdības loceklis, Zinātnieks(-ce)
Tautība:
 amerikānis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Bendžamins Franklins - domātājs, sabiedrisks darbinieks, politiķis, zinātnieks enciklopēdists.

Dzimis 1706. gada 6.(17.) janvārī Bostonā (britu Pensilvānijas kolonijā Ziemeļamerikā), no Anglijas emigrējuša amatnieka (ziepju un sveču lējēja) Džošua (Josiah Franklin) un Abijas (Abiah) Franklinu ģimenē kā piecpadsmitais bērns.

Pamatizglītību pamatā guvis mājās (pamatskolu apmeklējis 2 gadus).

1727. gadā Bendžamins nodibināja savu tipogrāfiju un uzsāka grāmatu un avīžu izdevēja darbību: 1732.-1758. gados izdeva ikgadēju "Nabaga Ričarda almanahs" (Poor Richard's Almanack), 1729.-1748. gados "Pensilvānijas avīzi" (The Pennsylvania Gazette).

1727. gadā nodibināja amatnieku un tirgotāju diskusiju biedrību "Ādas priekšautu klubu" (Leather Apron Club) jeb "Džunto" (Junto).

1730. gadā uzsāka kopdzīvi (bez laulībām) ar Deboru Rīdu (Deborah Read).

1731. gadā izveidoja Ziemeļamerikā pirmo publisko bibliotēku. Šajā pašā gadā uzņemts masonu ložā.

1736. gadā Franklins nodibināja brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību (Union Fire Company jeb Benjamin Franklin's Bucket Brigade).

1737.-1753. gados bija Pensilvānijas kolonijas galvenais karaliskais pastmeistars (1753.-1774. gados visu Ziemeļamerikas koloniju galvenais karaliskais pastmeistars, 1775.-1776. gados ASV ģenerāļpastmeistars - United States Postmaster General).

1743. gadā viņš nodibināja "Amerikas filosofu biedrību" (American Philosophical Society).

1749. gadā Franklins nodibināja Pensilvānijas akadēmiju (The Academy and College of Philadelphia) kā pirmo augstāko mācību iestādi kolonijā. Sabiedriskā darbība saistīta ar britu Ziemeļamerikas koloniju cīņu par suverenitāti.

1756. gadā organizēja Pensilvānijas kolonijas bruņotos spēkus (Associated Regiment of Philadelphia).

1776. gada 4. jūlijā parakstīja Amerikas savienoto valstu neatkarības deklarāciju. Vairākkārt aicināja atcelt verdzību.

1776. gadā kā separātistu sūtnis devās uz Franciju, lai panāktu aizdevumu un sadarbības līgumu (līdz 1785. gadam).

1785. gadā ievēlēts par Pensilvānijas pavalsts prezidentu (Supreme Executive Council of Pennsylvania, 18.10.1785.-5.11.1788.), viens no Ziemeļamerikas koloniju līderiem neatkarības karā (American War of Independence, 1775.-1783.).

Daudzu valstu universitāšu goda doktors un zinātņu akadēmiju goda loceklis.

Miris 1790. gada 17. aprīlī Filadelfijā.

***

Filosofiskajos uzskatos bija deists, Loka ideju atbalstītājs, ietekmējies no XVIII gs. franču domātājiem. Atzina dabas pastāvēšanas un tās likumu objektivitāti, attīstīja domu par matērijas nezūdamību un neradamību. Daudz pievērsās fizikai (piemēram, atklāja, ka zibens ir elektriska izlāde). Lielu vērību vēstures studijās pievērsa starpvalstu attiecībām, proponējot to mierīgas līdzāspastāvēšanas izdevīgumu.

Avoti: wikipedia.org, vesture.eu, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Deborah ReadDeborah ReadSieva00.00.170819.12.1774
        Birkas