Augusts Roziņdārzs
Augusts Roziņdārzs
- Dzimšanas datums:
- 12.02.1892
- Miršanas datums:
- 00.00.1984
- Mūža garums:
- 91
- Dienas kopš dzimšanas:
- 48287
- Gadi kopš dzimšanas:
- 132
- Dienas kopš miršanas:
- 14727
- Gadi kopš miršanas:
- 40
- Papildu vārdi:
- Rozendārzs, ROZIŅDĀRZS (arī ROZENDĀRZS) AUGUSTS Jēkaba dēls
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Neatkarības kauju dalībnieks, Vecākais apakšvirsnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Dzimis 1892. g. 12. febr. Praviņu pag. Draviņās
Jūrnieks.
Krievu armijā iesaukts 1. pasaules kara sākumā, dienējis Daugavgrīvas cietokšņa 19. bruņotajā rotā.
1915. g. pārgājis uz 5. Zemgales latv. strēln. bataljonu, vēlāko pulku, piedalījies kaujās, pie Ložmetējkalna ievainots.
Apbalv. ar Jura medaļu, Jura krusta III, IV šķ., sasniedzis vecākā unteroficiera pak.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 16. jūn. Rīgā, piedalījies visās 8. Daugavpils kājn. pulka kaujās.
1919. g. 3. nov. pie Bolderājas pēc vada komandiera nāves R. uzņēmās komandēšanu, apgāja ienaidnieka nocietinājumu spārnu un straujā triecienā ierakumus ieņēma, ieguva 2 ložmetējus un mīnmetēju, tā atvieglodams citām mūsu daļām kaujas uzdevuma izpildi.
Atvaļināts 1920. g. aug. Kancelejas ierēdnis Rīgas muitas valdē, pēc tam kantorists 1. mašīnu iecirknī Šķirotavā.
Lāčplēša kara ordenis LKOK piešķirts 1920. gadā
Miris 1984. g. Rīgā. (Apbalv. arī brālis Jānis, Nr. 887).
***
Latviešu strēlnieku pulku karavīrs.
Dienējis: 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljons (pulks) 1. rota
Apbalvots:
- 17.1916, Svētā Jura 3. šķiras krusts, Nr. 130472
Papildus informācija:
ROZIŅDĀRZS Augusts Jēkaba d. dzimis 1892.12.02. Praviņu pagastā - miris 1984. Rīgā, jūrnieks, bataljonā no 1915.11.-Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu bataljons. LR armijas seržants 1919.-1920. LKOK (par 1919.03.11. pret Bermontu)
Avoti: lkok.com, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Nav pesaistītu vietu
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.