Cēsu apriņķis, Liepas pagasts, Jullas.
Izsūtīts 25.03.49
Tomskas apgabals Čajas rajons.
Atbrīvots 02.08.56.
Lieta Nr. 9293.

Augusts Julla-Jurla dzimis 1872.gada 27.decembrī Liepas pagasta „Jullās (Jurlās)”.
1892.gadā pabeidzis Cēsu pilsētas skolu un līdz ar to ieguvis skolotāja tiesības. Par skolotāju strādājis Lubānā, Alūksnē no 1892.gada līdz 1900.gadam. 1900.gadā iestājies Blūma zīmēšanas skolā Rīgā. 1900-to gadu sākumā aktīvi darbojas Rīgas Latviešu biedrībā. No 1906.gada līdz 1912.gadam mācījies Štiglica tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā, kuru pabeidza kā mākslinieks keramiķis. No 1913.gada līdz 1914.gadam Augusts Julla aktīvi piedalās Latviešu mākslas veicināšanas biedrības izstādēs, kā arī strādāja par pasniedzēju Cēsu amatnieku biedrības vakara kursos un Millera sieviešu ģimnāzijā Rīgā. Vēlāk mākslinieks pievērsās galvenokārt glezniecībai un tēlniecībai. No 1916.gada līdz 1918.gadam bijis skolotājs Latvijas Izglītības biedrības vidusskolā un Millera vīriešu proģimnāzijā. 1919.gadā Augusts Julla dibināja Cēsu Rūpniecības biedrību, Liepas pagasta kooperatīvu, Cēsīs nodibināja amatniecības vakara kursus, kurus 1920.gadā pārveidoja par Latvijā pirmo amatniecības skolu, bija tās pirmais vadītājs no 1920. līdz 1923.gadam, pēc tam turpat strādāja par skolotāju.
Augusts Julla izveidojis divus pieminekļus – 1927.gada 4.septembrī Cēsīs Lejas kapos atklāja pieminekli Latvijas Brīvības cīnītājiem; 1935.gada 11.augustā Liepā atklāja pieminekli Latvijas un Igaunijas armiju kopīgo cīņu piemiņai.
1946. gadā „kulakam” A.Jullam par sabotāžu – nodokļu nenomaksu - tiek piespriesti 2 gadi cietumā ar daļēju mantas konfiskāciju.
1949.gada 25.martā Augustu Jullu ar dzīvesbiedri Mildu izsūtīja uz Sibīriju, kur viņš sacerēja dzejojumu „Liepas kalna folklora”. Mākslinieks Augusts Julla no Sibīrijas atgriezās 1956.gada rudenī, taču dzimtajās mājas atgriezties nedrīkstēja. Atlikušo dzīves daļu viņš pavadīja Baižkalna "Mūros" pie Mildas brāļa Pētera Kalniņa.
Tēlnieks, keramiķis miris 1958.gada 27.maijā. Apglabāts Liepas kapos.