Augusts Julla-Jurla dzimis 1872.gada 27.decembrī Liepas pagasta „Jullās (Jurlās)”.
1892.gadā pabeidzis Cēsu pilsētas skolu un līdz ar to ieguvis skolotāja tiesības.

No 1892.gada līdz 1900.gadam strādājis par skolotāju Lubānā, Alūksnē 

1895. gada 15.-20.jūnijā Jelgavas lauksaimniecības biedrība Jelgavā sarīko pirmo visas Latvijas lauksaimniecības, amatniecības un rūpniecības izstādi. Augusts Julla piedalās izstādē ar gleznu ‘Lielā Ellīte’. Šī ir pirmā zināmā izstāde, kurā piedalās A.Julla. 

1895.gada 15.-18.jūnijā Jelgavā IV vispārējos latviešu dziesmu svētkos Lubānes kora sastāvā piedalās arī Augusts Julla . A.Julla ir kopkorī, kad pirmo reizi dziesmu svētkos izskan 1873.gadā sarakstītā  Baumaņu Kārļa dziesma ‘Dievs svētī Latviju’. Augusts Julla ir pirmais zināmais liepēnietis, kurš piedalījies latviešu Dziesmu svētkos.

1897.gada jūlijā lauksaimniecības izstādē Cēsīs mājrūpniecības nodaļā godalgu saņem Augusts Julla no Alūksnes par gleznojumiem. Pirmā zināmā godalga, ko saņem A. Julla.

1900.gadā iestājies A. Blūma zīmēšanas skolā Rīgā.

1900-to gadu sākumā aktīvi darbojas Rīgas Latviešu biedrībā.

No 1906.gada līdz 1912.gadam mācījies Štiglica tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā, kuru pabeidza kā mākslinieks keramiķis.

No 1913.gada līdz 1914.gadam Augusts Julla aktīvi piedalās Latviešu mākslas veicināšanas biedrības izstādēs, kā arī strādāja par pasniedzēju Cēsu amatnieku biedrības vakara kursos un Millera sieviešu ģimnāzijā Rīgā. Vēlāk mākslinieks pievērsās galvenokārt glezniecībai un tēlniecībai.

No 1916.gada līdz 1918.gadam bijis skolotājs Latvijas Izglītības biedrības vidusskolā un Millera vīriešu proģimnāzijā.

1919.gadā Augusts Julla dibināja Cēsu Rūpniecības biedrību, Liepas pagasta kooperatīvu, Cēsīs nodibināja amatniecības vakara kursus, kurus 1920.gadā pārveidoja par Latvijā pirmo amatniecības skolu, bija tās pirmais vadītājs no 1920. līdz 1923.gadam, pēc tam turpat strādāja par skolotāju.

Augusts Julla izveidojis divus pieminekļus

• 1927.gada 4.septembrī Cēsīs Lejas kapos atklāja pieminekli Latvijas Brīvības cīnītājiem;
• 1935.gada 11.augustā Liepā atklāja pieminekli Latvijas un Igaunijas armiju kopīgo cīņu piemiņai.

1946. gadā „kulakam” (Jullu saimniecībai ir 30ha zemes) A.Jullam par sabotāžu – nodokļu nenomaksu - tiek piespriesti 2 gadi cietumā ar daļēju mantas konfiskāciju.
1949.gada 25.martā Augustu Jullu ar dzīvesbiedri Mildu izsūtīja uz Sibīriju, kur viņš sacerēja dzejojumu „Liepas kalna folklora”.

Mākslinieks Augusts Julla no Sibīrijas atgriezās 1956.gada rudenī, taču dzimtajās mājas atgriezties nedrīkstēja. Atlikušo dzīves daļu viņš pavadīja Baižkalna "Mūros" pie Mildas brāļa Pētera Kalniņa.

Miris 1958.gada 27.maijā.

Apglabāts Liepas kapos.

***

Cēsu apriņķis, Liepas pagasts, Jullas.
Izsūtīta 25.03.49
Tomskas apgabals Čajas rajons.
Atbrīvota 02.08.56.
Lieta Nr. 9293.

Sieva - Milda, svainis- Pēteris Kalniņš.

***

Izmantoti fragmenti no RTU, wikipedia un Augusta Jullas biogrāfa Aivara Vilņa materiāliem