A. Lācars dzimis 1873. g. 16. aprīlī Lubejas pag., Rītvidzemē. Pēc vietējās draudzes skolas beigšanas iestājies Kuldīgas skolotāju seminārā, kurā paliek arī pēc tā beigšanas, kā semināra mēģinājumu skolas vadītājs un ekonoms. Bēgļu laikos A. Lācars līdz ar semināru dodas uz Čistopoli, kur māca arī tatāru seminārā. Pilsoņu kara un bada gados jāpiedzīvo daudz grūtību. 1920. gadā A. Lācars atgriežas Latvijā 1921.gadā un sāk strādāt par skolotāju pils. 3. pamatskolā. 1923. gadā A. Lācaru ieceļ par jaunatveramās pils. 5. pamatskolas pārzini. Blakus skolas darbam A. Lācars visu laiku rosīgi darbojies sabiedriskajā dzīvē: Kuldīgas latviešu biedrībā un Krājaizdevu biedrībā, Čistapoles bēgļu komitejā, Jelgavas skolotāju un pašvaldības darbinieku slimo kases valdē un Jelgavas apr. skolotāju kooperatīva valdē. Visus savus pienākumus A. Lācars pildījis ar vislielāko rūpību un nopietnību, izpelnīdamies darba biedru un visas sabiedrības cienīšanu. Valsts viņu apbalvojusi ar Triju zvaigžņu ordeni.

A. Lācars pils. 5. pamatskolu vadījis 15 gadu. Šai laikā viņš to no „ganu skolas" padarījis par vienu no labāk apgādātām skolām pilsētā. Būdams pats gan kluss, bet ļoti darbīgs, viņš centības garu pratis ieaudzināt savas skolas skolotājos un audzēkņos. Pienākumu pildīšanā un skolas priekšmetu mācīšanā viņš bijis īsts paraugs. 1938.gadā devies pensijā.

Avots: Zemgales balss, 21.10.1938