LKOK nr.3/790, leitnants Atsevišķā (studentu) rotā

Apbalvots par 1919. g. 22. marta cīņām pie Sarmu-Bataru mājām.

Pēdējā dienesta pakāpe kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

***

Dzimis 1896. g. 5. dec. Rīgā. Beidzis Rīgas biržas komercskolu, pēc tam studējis RPI. 

Krievu armijā iesaukts 1916. g. maijā, beidzis 1. Pēterhofas praporščiku skolu un turpinājis dienestu 137. rezerves kājnieku pulkā, pēc tam 4. Samaras sapieru bataljonā un 51. atsevišķā Kaukāza divīzijas inženieru rotā. 1918. g. apr. demobilizējies un atgriezies dzimtenē. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 19. dec., piedalījies visās kaujās Kurzemē un Zemgalē kā patšauteņu nodaļas komandieris. paaugstināts par virsleitnantu.

1919. g. 22. martā kaujā pie Sarmu un Bataru mājām, kad mūsu spēki nokļuva spēcīgā ienaidnieka apšaudē, Oše, neraugoties uz nikno uguni, ar vairākām patšautenēm izvirzījās 30-40 soļus no pretinieka, ar spēcīgu uguni apklusināja ienaidnieka ložmetējus, tā dodams iespēju mūsu daļām sakārtoties un piespiest pretinieku atkāpties. 

1919. g. jūnijā iecelts par Rīgas latviešu komandanta adjutantu, pēc tam Armijas virspavēlnieka adjutants. 1920. g. rudeni iecelts par kara atašeja palīgu Vācijā.

Kopš 1920. gada ir korporācijas  "Tālavija" filistrs.

1921. g. aprīļa Armijas komandiera štāba Operatīvajā daļā. paaugstināts par kapteini.

1921. g. 19. jūlijā atvaļināts.

1945. g. maijā ar vienu no pēdējām laivām izbraucis uz Zviedriju. Mežstrādnieks un strādnieks stikla rūpnīcā.

1950.-1962. g. "Daugavas Vanagu" Zviedrijas valdes priekšsēdis.

1961-1967. g. "Daugavas Vanagu" Centrālās valdes loceklis.

A. Oše ir arī aktīvi piedalījies Latviešu nacionāla fonda, tāpat arī Zviedrijas Latviešu centrālās padomes dibināšanā, būdams sākuma gados šīs padomes vice priekšsēdis.
A. Ošes kundze Alise (pirms tam - Lejiņa), kas jau vairākus gadus ir mūžībā, 1945. g. oktobrī izbēga no Kurzemes ar kādu nacionālo partizānu grupu, kurā bija pazīstama kā "Tante", Zviedrijā kļuva Ošes dzīves biedre un vienmēr atbalstīja sava vīra sabiedrisko darbu. Viņa dēls — pēc gūsta Pad. savienībā — dzīvo okupētajā Latvijā.
A. Oše apbalvots ar

• Lāčplēša kara ordeni,
• DV nozīmi zeltā,
• Triju zvaigžņu ordeņa 5. šķiru,
• Somijas Baltās rozes,
• Polijas Polonija Restituta,
• Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizsargu krustiem.

Kā cilvēku un sabiedrisku darbinieku viņu raksturo ārkārtīgi saticīgā daba, kas vienmēr mēģina novērst asumus un atrast kompromisu tālākai auglīgai sadarbībai. Viņš vienmēr ir bijis izpalīdzīgs un pret katru uzmanīgs. Šo īpašību dēļ saskarē ar draugiem un sabiedrībā bijis ļoti iecienīts.
Arvīds sava mūža novakari pavadījis kādā zviedru kopšanas mājā.

Miris 1989. g. 5. jūl. Zviedrijā, Halstahammarā.

***

* 1896. g. 5. decembrī Rīgā.

+ 1989. g. 5. jūlijā Zviedrijā. Halstahammarā.

Avots: Londonas avīze, 01.12.1986