LKOK nr.3/475

Kapteinis (2.) 5. Cēsu kājnieku pulkā.

Apbalvots par 1919. g. 6. jūnija cīņu pie Cēsīm. Ordenis piešķirts 1920. gadā.

Dzimis 1894. g. 1. oktobrī Rīgā. Izglītojies reālskolā. 1916. g. sākumā beidzis Pāvila karaskolas saīsināto kursu.

Krievu armijā dienējis 8. Maskavas grenadieru pulkā, pēc tam nāves bataljonā un Bulaka-Balahoviča armijā. Apbalvots ar Annas III, IV šķiras, Staņislava III šķiras, Jura IV šķiras ordeņiem, zelta ieročiem. Paaugstināts līdz kapteinim, divreiz kontuzēts.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 16. aprīlī. 2.Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies visās kaujās pret vācu dzelzsdivīziju un landesvēru Vidzemē. Vēlāk piedalījies Rīgas aizstāvēšanas cīņās.

1919. g. 6. jūnijā pie Cēsīm, komandēdams bataljonu zem spēcīgas ienaidnieka uguns, Kalniņš atsita vairākkārtīgus vācu uzbrukumus un noturēja pozīcijas līdz atkāpšanās pavēles saņemšanai. Kaujā ar vāciešiem Jaunraunas raj. 22. jūnijā sakāva ienaidnieka pārspēku un ar kauju sekoja tam līdz Juglai.

1919. g. 8. oktobra naktī uz Rīgas-Jelgavas šosejas, ienaidnieka granātas ķerts, krita varoņa nāvē. Apbedīts Rīgā, Lielajos kapos.