Arturs Ozoliņš

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
16.03.1906
Miršanas datums:
28.01.2003
Tēva vārds:
Pēteris
Papildu vārdi:
Arthur Ozolin (Osoliņ)
Kategorijas:
Inženieris, Pedagogs, skolotājs, Rakstnieks, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e)
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
University Place, New Tacoma Cemetery & Funeral Home

Dzimis 16. (3. pēc v. st.) III 1906. plkst. 11 Valmieras apriņķa Umurgas-Sāruma pagasta Roperbeķu muižas Āžu krogā lauksaimnieka (rentnieka) Pēteŗa Ozoliņa (Peters Osoliņ) un Almas Viktorijas, dzim. Skancis (Alma Wiktorija Skanzis) ģimenē. 

3 gadus mācījies Umurgas pagasta skolā. Mācījies un 1920. beidzis Limbažu psk.  No 1919. līdz 1922. mācījies valsts Limbažu vsk.

No 23.VIII 1922. līdz 18.VI 1925. mācījies Rīgas Skolotāju institūtā, kuŗu beidzis ar dipl.paed. kvalifikāciju, un ar tiesībām strādāt par skolotāja a.p.i. – praktikantu Latvijas psk., I pak. psk., papildu skolās un pirmskolās.

No 28.VII 1925. dzīvojis Valmieras apr. Katvaru pag.

No 1.IX 1925. līdz 1.III 1927. un no 1.IX 1928. līdz 16.III 1930. strādājis par skolotāju Katvaru 6 klasīgajā psk.

Ar Izglītības ministrijas Skolu virsvaldes 16.VII 1926. lēmumu  piešķirtas  pilnas 6 klasīgas psk. skolotāja tiesības.

No 1.III 1927. līdz 25.VIII 1928. pildījis obligāto kaŗadienestu Latvijas armijā; dienējis 4. Valmieras kājnieku pulkā. Dienesta laikā 4.IX 1927. beidzis instruktoru rotu, 24.II 1928. beidzis virsnieka vietnieka (vv.) kursus. No dienesta atvaļināts vv. dienesta pak.

1929. vasarā beidzis Izglītības ministrijas Skolu departamenta rīkotos vācu valodas psk. skolotāju sagatavošanas kursus.

No 16.III 1930. līdz 8.IX 1942. bijis skolotājs-audzinātājs Rīgas pilsētas Aizgādības valdes morāliski defektīvo bērnu namā (patversmē; vēlāk pārsaukta par Pleskodāles valsts zēnu audzināšanas iestādi) un pie tās pastāvošajā psk.  Rīgā.

Paralēli darbam, 17.IX 1931. iestājies LŪ Inženieŗzinātņu fakultātes Kultūrtechnikas nodaļā, stud.ing. (matr. nr.16411).

Ticības mācību apguvis pie māc. Gustava Šauruma, lett., māc. Jāņa Birģeļa, vent. un pie LŪ prof. Dr.theol. Ludviga Adamoviča, lett.

Nolicis pārbaudījumu ticības mācības metodikā.

No 8.X 1934. bijis Pleskodāles bērnu nama (iestādes) psk. pārzinis.

1934. skolā dibinājis Mazpulka kopu, vadījis Lopkopības sekciju.

Darbojies Skolotāju biedrības Rīgas nodaļā; bijis ievēlēts par valdes locekli, 1939. bijis mantzinis un bibliotekārs.

Bijis Kokrūpniecības apvienības vec. inženieris.

Mācījis ticības mācību skolās.

1940. pad. okupācijas laikā atbrīvots no amata.

27.VI 1942. ļoti sekmīgi beidzis LŪ Inženieŗzinātņu fakultātes Kultūrtechnikas nodaļas pilnu kursu ar kultūrinženieŗa gradu (dipl.ing.civ.). Diplolma darbs: Lauces upes regulēšanas projekts.

Ar Skolu departamenta 1.IX 1942. cenzēts kā pilntiesīgs vsk. un arodskolu skolotājs kultūrtechniskajos priekšmetos ar 1.VIII 1942.

Strādājis par skolas pārzini Rīgas vakara technikumā.

1942./43. m.g., no 1.X 1942. strādājis par skolotāju ūdens ceļos, būvēs un mineraloģijā Rīgas valsts amatnieku sk. un vakara technikumā.

Strādājis par inženieri saplākšņu (finieŗu) fabrikā Lignums Bolderājā, Rīgā.

Līdz 1944. bijis fabrikas Lignums direktors.

17.III 1944. bijis viens no 188 Latvijas Centrālās Padomes Memoranda https://ej.uz/2bpa parakstītājiem (nr.93).

1944. rudenī ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

Ar ģimeni dzīvojis Flensburgā (Flensburg), tad Darmštatē (Darmstadt), vēlāk Neištatē (Neustadt).

No 1946. līdz 1948. Vācijā bijis būvkopas Rīga vadītājs Reinas – Mainas (Rhein-Main) lidlauka būvē un inženieris IRO Būchbachas (Buchbach) izceļošanas centrā.

11.VIII 1949. ar ģimeni izceļojis uz ASV.

X 1949. ar ģimeni ieradies Elinvudā (Ellinwood), Kanzasas pavalstī. Strādājis fermā.

No 1950. līdz 1952. ģimene dzīvojusi Hačinsonā (Hutchinson), Kanzasas pavalstī.

1951. nolicis ASV valsts pārbaudījumus, lai varētu strādāt par inženieri.

1952. ar ģimeni pārcēlies uz Toledo, Ohaijo pavalsti.

No 1952. līdz 1976. strādājis par celtniecības inženieri Toledo (Toledo Testing Laboratory), Ohaijo; nodarbojies ar tiltu projektēšanu.

Sniedzis būvniecības privātkonsultācijas.

1976. pārcēlies uz dzīvi Gigharborā (Gig Harbor) pie Takomas, Vašingtonas pavalstī.

Darbojies Ziemeļrietumu krasta vienībnieku akadēmiskajā kopā.

Dzīvojis paša būvētā mājā.

No 2001. vasaras vecuma nespēka dēļ dzīvojis veco ļaužu pansionātā Franke Tobey Jones Retirement Center.

ASV bijis Ohaijo pavalsts Inženieŗu organizācijas biedrs.

Nodarbojies ar rakstniecību; sarakstījis grāmatu Cilvēks un velns, stāstu grāmatas Likteņa ceļos (1976), Kaŗatēvs, (1992), Bāŗa bērni (1992), Baltie zirgi (1992) un Senču sala (1994), Likvidētie, Atstātā sala.

Miris 28.I 2003. Takomā, Vašingtonas pavalstī, ASV. Apglabāts New Tacoma Cemetery kapsētā.

16.VII 1938. Rīgas Mārtiņa dr. mācītājs vikārs Elmārs Valdemārs Rozītis, lett. salaulājis ar ārsti Zinaidu Igumenovs, var. (26.XI 1911. Maskavā, Krievijā – 13.VI 2001. Takomā, Vašingtonas pavalstī, ASV). Ģimenē ir dēls Juris (Arthur (Artūrs) Juris), fr.Acad. 1961.I (10.IX 1940. Rīgā).

Luterticīgs, 16.(3. pēc v. st.) IV 1906. kristīts Umurgas ev. lut. draudzē. ASV bijis Takomas latv. ev. lut. draudzes loceklis.

Studentu korporācijā Fraternitas Academica uzņemts 1932.I. Vispārējais konvents 6.II 1932. Krāsu tēvs O. Krauze, krāsu māte K. Stiebrs (Stiebris). Speciālais konvents 29.I 1933. Balsstiesības ieguvis 27.V 1933. K!tā ievēlēts par s/l oec!, sen!, M!Z!Z! redakcijas kollēģijas locekli. Filistrējies pēc II pasaules kaŗa.  ASV darbojies Konventa s/l Rietumpiekrastes kopā un L!K!A! Vašingtonas štata latviešu K!K!.


LVVA, 1632.f., 1.apr., 15366.l.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 11.l., 110.lp.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 38.l., 48.lpp.,

LVVA, 4820.f., 1.apr., 1435.l., 6.lp.,

LVVA, 7427.f., 1.apr., 16121.l.,

Fraternitas Academica biedru rakstu krājums "Svētku vārdi", sveicot fil! dipi. ing. Arturu
Ozoliņu 60. dzimšanas dienā https://ej.uz/84qf,

Fil! A. Ozoliņa autobiografija, 1999.,

Biografiskā vārdnīca Ar parakstu par Latviju. Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biografijas. Sast. Ieva Kvāle, Latvijas Kaŗa mūzejs, 2014, 21., 185.lpp.,

Dzimšanas un kristību ieraksts (nr. 30) Umurgas ev. lut. dr. 1906. g. metriku grāmatā https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2520:26204#&gid=1&pid=8,

http://www.atmina.unesco.lv/page/57,

http://www.karamuzejs.lv/lv/Petnieciba/veiktiePetijumi/LCPMemorands.aspx,

http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_Centr%C4%81l%C4%81s_padomes_memorands,

http://lv.wikipedia.org/wiki/Arturs_Ozoli%C5%86%C5%A1_(skolot%C4%81js),

https://www.facebook.com/photo.php?fbid=808605472555686,

https://timenote.info/lv/Arturs-Ozolins-16.03.1906,

https://www.findagrave.com/memorial/168667479/arturs-ozolins,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 80. Korporācijas vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija. Sast. Kārlis Līdaka (dzim. Līdaks), Fraternitas Academica, Rīga 2005., 3., 94.-95., 104., 116., 119., 120., 121., 122., 304.lpp.,

Biografiskā vārdnīca Ar parakstu par Latviju. Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas. Sast. Ieva Kvāle, Latvijas Kaŗa mūzejs, 2014., 21., 185.lpp.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 90. Korporācijas vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija 1925-2015. Sast. Kārlis Līdaka (dzim. Līdaks), Fraternitas Academica’s Filistru biedrība, Rīga 2015., 77.-78., 119., 122., 123., 125., 130., 131., 208., 287., 342.-343., 461., 467., 484., 493., 496.lpp.,

Studentu korporācijas Fraternitas Academica vēstures un biedru biografisko enciklopēdija 1925-2017 Album Fratrum Academicorum MMXVII. Sast. Kārlis Līdaka (dzim. Līdaks), Fraternitas Academica Filistru biedrība, Rīga 2017, 3., 79.-80.,127., 130., 131., 133., 138., 139., 231., 264., 327., 386.-388., 524., 529., 551., 563., 564.lpp.

 

 

Avoti: wikipedia.org, LVVA, ASV latviešu laikraksts "Laiks", Album Fratrum Academicorum

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        Birkas