Artūrs Kēlers

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
25.11.1894
Miršanas datums:
21.11.1941
Tēva vārds:
Heinrihs
Papildu vārdi:
Heinrichs, Arthur Koehler
Kategorijas:
LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
Tautība:
 vācietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

LKOK nr.3/337

Apbalvots par 1919. g. 20. novembra cīņām uz līnijas Ciemale-Dūmiņi-Sabraki-Vilku Būdas un 21. novembrī pie Sarkanā kroga un Meiju muižas. Ordenis piešķirts 1920. gadā

1924. g. 18. novembrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.

1940. g. septembrī NKVD apcietināts. Jūnijā deportēts.

Dzimis 1894. g. 25. nov. Džūkstes pagastā lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies Jelgavas ģimnāzijā.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. rudenī, dienējis 177. rezerves bataljonā Novgorodā. 1916. g. beidzis Vladimira karaskolu. Pārcelts uz latviešu strēlnieku formējumiem. 1917. g, janv. iedalīts 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās, pulkā palicis līdz nov. 1918. g. janv., Tērbatā demobilizēts, kritis vācu gūstā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 29. martā, maijā iecelts par ložmetēju rotas komandieri. Vēlāk iedalīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā. Visā brīvības cīņu laikā komandējis 3. bataljonu. 1919. g. okt. pie Rīgas divreiz kontuzēts. paaugstināts par kapteini, skaitot no 3. nov.

1919. g. 20. nov. pie Jelgavas Kēlers-Koehler, personiski vadīdams kaujas grupu 6 rotu sastāvā, zem spēcīgas ienaidnieka uguns ieņēma līniju Ciemale-Dūmiņi-Sabraki-Vilkubūdas, saņēma gūstekņus un ieguva 6 ložmetējus; otrā dienā neatlaidīgā uzbrukumā ieņēma Sarkano krogu un Meiju muižu, galīgi salauzdams ienaidnieka pretošanos un lielā mērā sekmēdams Jelgavas atbrīvošanu. 

1941. g. 14. jūn. deportēts uz Krieviju. 1941. g. 18. jūl. PSRS Augstākā tiesa notiesāja Kēlers-Koehler uz 10 gadiem labošanas darbu nometnēs (KPFSR KK 58-6. 56-10-1 d). Miris Vjatlagā 1941. g. 21. nov.

Dēli - Uldis, Juris ....

 

 

Beidzis Jelgavas ģimnāziju (1914 ), Vladimira karaskolu Petrogradā (prap.) (1916).

No 1919.29.III Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitn.); dienējis Liepājas Jaunformējamajos spēkos, 4. (vēlākajā 6.) atsev. batalj., 8. Daugavpils kājn. pulkā, sekmējis Jelgavas atbrīvošanu no bermontiešiem, par kaujas uzdevuma sekmīgu izpildi apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.

Kapt. (1919 XII), pulkv.-leitn. (1924). 1921 beidzis virsn. kursus, 1923 - vec. virsn. kursus.

No 1924 batalj. komandieris. 1925 pārcelts uz Armijas k-ra štābu; kara aģents PSRS. 1928 pēc PSRS notas atsaukts.

Virsn. 3. Jelgavas kājn. pulkā. 1929 beidzis batalj. k-ru kursus.

No 1935. g. 3. Jelgavas kājn. pulka štāba pr-ks (no 1936 pulka k-ra palīgs). 1938 beidzis pulka k-ru kursus. 1940.9.IX Jelgavā apcietināts, okt. formāli atvaļināts. 1941.14.VI izvests uz Vjatkas soda nometnēm, 1941 VII piespriesti 10 g. ieslodzījuma.

Apbalvojumi: a) Latvijas LKo III šk., TZo IV šķ., Vo III (š) šk., Igaunijas Ēo III šk. Precējies 1924 ar Martu Antoniju Alksni (1897), dēli Uldis (1926), Ivars (1929), Juris (1935). Piemiņas akmens Līvbērzes pagasta "Vārpā", atklāts un iesvētīts 2009.21.11. (aut.Ilgars Puškevics, akmeņkalis Neils Saksons) No: 1. Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918-1940 : biogrāfiskā vārdnīca / Latvijas Valsts vēstures arhīvs. - Rīga, 1998. - ISBN9984510-17-4 LVVA, 5601. f., 1. apr., 2922. 1.; 2570. f., 14. apr., 736. l.: EVP; 3. Jelgavas kājnieku pulks 1919-1969. - (Vācija, 19701.) 2. Jelgavas Novada Ziņas, Nr. 2 (2009, decembris). 3. http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=720 (skatīts 2013.16.05.)

Avoti: lkok.com, jzb.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Līvbērzes muiža, Līves muižas pilsLīvbērzes muiža, Līves muižas pilskarojislv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Uldis KēlersUldis KēlersDēls10.04.192600.01.1945
        2Ādolfs KēlersĀdolfs KēlersBrālis24.08.190001.04.1990
        3Marta  KēlereMarta KēlereSieva08.02.189700.05.1984
        4
        Vitolds KēlersBrāļa/māsas dēls21.05.192600.01.1945
        5
        Alma KēlereSvaine

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.

        Pievieno atmiņas

        Birkas