14.februārī Venisē pie Losandželosas 45 g. vecumā miris Andrievs Salmiņš, kas piecdesmitajos gados debitēja literatūrā ar dzejoļiem. Viņa literāro karjeru aptumšoja un pēdējos 10 gados pilnīgi iznīcināja nonākšana narkotiku varā.
Andrieva Salmiņa mūžs bija traģisks. Viņš bija dzejnieces Aidas Niedras un jurista Valdemāra Salmiņa vienīgais dēls. Bērnībā, Otrā pasaules kara laikā, braucot kravas automobilī no Rīgas uz vecāku mājām Tirzā nelaimes gadījumā viņš tika sakropļots ar kravā esošām kodīgām ķimikālijām, ar sērskābi applaucējot rokas un zaudējot vairākus pirkstus. Šī nelaime jau no bērnības atstāja smagu ietekmi uz zēnu un, ar vecākiem nonācis ASV, viņš studiju gados (studēja angļu valodu un socioloģiju Oregonas universitātē) nonāca narkotiku postā, kas to noveda kapā. Viņš daudz slimoja, bija arī precējies, bet dzīve nerītēja gludi veselības un materiālu probēmu dēļ.
Viņš rakstīja dzejoļus un stāstus latviešu un angļu valodā. Viņa stāsti kopā ar mātes rakstītiem darbiem iznāca grāmatā «Melnas plūmes pie sarkanām lūpām» 1964. gadā.

Avots: "Laiks", 25.02.1978

           "Londonas avīze", 17.03.1978