Dzimis 1901. g. 21. janv. Valgundes muižā kalpu ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Grieta. Latvietis, luterticīgs.

Ģimene pārcēlusies uz Valgundes pag. Tāmiem, pēc tam Kalnciema pag. Mežratniekiem (mājas rentētas).

No 1909. g. mācījies Kalnciema pagastskolā (beidzis 1913. g.). 1914. g. nokārtojis pagastskolas kursa pārbaudījumu Jelgavas Aleksandra skolā.

1. pasaules kara laikā, tuvojoties frontei, 1915. g. rudenī ar māsu atbēdzis uz Rīgu.

1915. g. nov. devies uz Pleskavu, kur līdz 1916. g. febr. strādājis par telefonistu.

No 1916. g. febr. mācījies Pleskavas komercskolā (beidzis 1918. g.).

1916. g. vasarā strādājis par kuģa kasieri privātā uzņēmumā “F. Vikengeizer” Pleskavā, 1917. g. vasarā par kancelejas ierēdni Viskrievijas Zemstu savienībā Ņesvižā, Minskas gub.

1918. g. pavasarī atgriezies Kalnciema pag. Mežratniekos.

No 1919. g. janv. mācījies Jelgavas valsts vidusskolā, pēc kuras beigšanas 1921. g. uzsācis tieslietu studijas LU.

1922.–23. g. strādājis par ierēdni Valsts statistiskajā pārvaldē, 1923.–1924. g. apr. Latvijas atjaunošanas sabiedrībā “Lats”.

1924. g. 29. martā iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Rīgas apgabaltiesā (1926. g. 23. apr. par vecāko tiesamatu kandidātu); strādājis 2. kriminālnodaļā, no 1925. g. janv. 3. civilnodaļā.

No 1927. g. marta papildu miertiesnesis, no 1930. g. aug. miertiesnesis, strādājis dažādos Rīgas miertiesnešu iecirkņos.

1932. g. sept. beidzis LU Tiesību nodaļu.

No 1933. g. 29. dec. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 2. kriminālnodaļā, no 1934. g. febr. 1. kriminālnodaļā, no 1934. g. maija 3. civilnodaļā.

1938. g. janv. ar tieslietu ministra H. Apsīša rīkojumu iecelts par Eigēniskās komisijas locekli Veselības departamentā.

No 1939. g. 26. okt. iecelts par Rīgas apgabaltiesas vicepriekšsēdētāju; 2. civilnodaļas vadītājs, no 1939. g. okt. 3. civilnodaļas vadītājs.

Bijis laikraksta “Brīvā Zeme” redakcijas Tieslietu nodaļas vadītājs.

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā, Rīgas Latviešu biedrībā, Veselības veicināšanas biedrībā, Jelgavas ģimnāzijas abiturientu biedrībā, LZS (1923.– 34. g.), biedrībā “Aleksandra Būmaņa piemiņas fonds”.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Rīgas apgabaltiesas loceklis 3. civilnodaļā.

1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvojis bēgļu nometnē Eslingenē (Štutgartes piepilsētā, Bādenē-Virtembergā).

1949. g. izceļojis uz ASV.

Miris 1956. g. 5. jūn. Jūdžīnā, Oregonas pavalstī, ASV.

Precējies 1929. g. 9. nov. ar rakstnieci Aīdu Mariju Niedru (1899. g. 23. martā Tirzas pag.–1972. g. 23. nov. Losandželosā, Kalifornijas pavalstī, ASV), dēls Andrievs Voldemārs (1932. g. 12. apr.–1978. g. 14. febr. Losandželosā; dzejnieks un rakstnieks).

Studentu biedrības “Fraternitas Rusticana” filistrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 931., 932. l.; 7427. f., 1. apr., 4924. l.; EVP; Londonas Avīze. 1956. g. 22. jūn.; LUAJ.

No Saeimas deputāta K. Ulmaņa 1924. g. 12. febr. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Atbildot uz Jūsu 5. februāra rakstu, pagodinos ziņot, ka Voldemārs Salmiņš ir darbīgs un spējīgs cilvēks, arī morāliskā ziņā nevainojams.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 931. l., 20. lp.)

No Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļas vadītāja 1934. g. 5. maija raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Sakarā ar 3. civilnodaļas tiesneša A. Ļutova kunga pāriešanu uz 1. kriminālnodaļu, viņu atvietojošam tiesas loceklim būtu jāpiedalās 3. civilnodaļas sēdē š. g. 16. maijā, kādēļ lūdzu Jūsu nekavētu gādību jautājuma nokārtošanai. 3. civilnodaļas tiesneši vēlētos, lai uz šo nodaļu tiktu pārcelts 2. kriminālnodaļas tiesas loceklis Voldemārs Salmiņš, kuram šīs nodaļas darbība labi pazīstama no agrākās viņa darbības šinī nodaļā un kurš privātā sarunā izteicis savu vēlēšanos pāriet uz 3. civilnodaļu. Pagodinos ziņot, ka šīs nodaļas lietu izspriešana prasa ilgāku iestrādāšanos un praksi, kādēļ papildu miertiesnešu piekomandēšana nevarētu atvietot iztrūkstošo tiesas locekli.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 931. l., 92. lp