Pases datos norādīts, ka viņa ir dzimusi 1893. gada 18. janvārī Kageru (vai Kagaervi) pagastā.

 Par viņas ģimeni ir zināms ļoti maz. Viņa ļoti atturīgi, ar sarūgtinājumu atcerējās dzimtās mājas, vecākajām meitām stāstīja tikai dažas nianses par savu liktenīgo mīlestību pret K. Žakovu. Zināms tikai tas, ka Alīdas vecāku ģimene bija turīga. Tajā vienādi labi prata latviešu un igauņu valodu. Alīda bez šīm valodām prata vēl arī krievu un vācu valodu, vēlāk iemācījās arī poļu un čehu valodu. Iespējams, ka vecāki saskatīja savā meitā stingro patriarhālo un nacionālo tradīciju cienīgu mantinieci. Varbūt, pēc tēva Jāņa Priedes uzskatiem, bija plānotas izdevīgas precības. Vai tas bija tā vai citādi, bet vecāku cerības tika pārsvītrotas: Alīda Karolīna, izlasījusi Žakova biogrāfisko romānu “Cauri dzīves grūtībām”, tā aizrāvās ar romāna autora personību, ka viņa nolēma doties uz Pēterburgu.

1916. gada rudenī viņa jau bija Psihoneiroloģiskā institūta studente, kura vēlējās dzirdēt un redzēt savu elku. Bez šaubām, Alīdai — spēcīgai, mērķtiecīgai, viengabalainai personībai — piemita tādas rakstura īpašības kā straujums, romantisms, emocionalitāte. Taču kur ir trauslā, gandrīz nesaskatāmā šķautne starp mērķtiecību, neatlaidību, spītību un egocentrismu?

Lūk, rindas no Ļ. Žakovas vēstules: “Tēvs bija pret meitas Alīdas lēmumu un liedza viņai materiālo atbalstu. Profesors Žakovs tolaik bija vēlētā postenī, viņš palīdzēja viņai un piedāvāja kļūt par mājskolotāju viņa bērniem. Banāls trijstūris, ģimene izjuka.”

Kad Alīda Karolīna iepazīstināja tēvu ar sevis izvēlēto — piecdesmitdivgadīgo bārdaino profesoru no Pēterburgas, vecāku svētība laulībai kategoriski tika liegta. Taču Alīda Karolīna klausīja tikai sev un savai sirdij. Cik ilgi turpinājās Kalistrata un Alīdas laulības saites, kāpēc izjuka viņu ģimene? Kur un kad viņi salaulājās, vai līgava pārgāja pareizticībā, vai arī viņu laulība tika vienkārši reģistrēta atbilstošā laicīgā iestādē? Vai Žakova vecums, tautība bija cēlonis, kāpēc Alīda kategoriski sarāva attiecības ar saviem vecākiem? Kāpēc Alīdas ģimene pat pēc viņas šķiršanās no Žakova atgrūda viņu no sevis ar divām mazulītēm uz rokām, liedzot viņai mantojumu un atbalstu? Vai tik tiešām viņas “noziegums” pret ģimeni, nostāšanās pret vecāku gribu nebija piedodams? Tie ir jautājumi, uz kuriem mūsdienās neviens vairs nevar atbildēt. Arī pati Alīda Karolīna ļoti maz stāstīja savām vecākajām meitām Raidai un Jeļenai par sava likteņa niansēm.

Kā izriet no dokumentiem — jau 1922. gada vasarā E. Barons apmeklēja Alīdu Karolīnu, kura tolaik dzīvoja Igaunijā. E. Barons uzturēja sakarus ar Alīdu gan Žakova dzīves laikā, gan arī pēc viņa nāves. Par šo uzmanības pievēršanu izteiksmīgi liecina K. Žakova 1924. gada 15. janvārī rakstītā vēstule: “Rīga. Dārgā Alīda! Divas lietas nedari! 1. Nepārdod zemi. 2. Netici Ernestam Baronam. Viņš vienmēr piemāna. Skūpstu savus dārgos bērnus, Raidu un Jeļenu. Sūtīšu gan naudu, gan lekcijas, cik būs manos spēkos. Tētis K. Žakovs. Adrese: Igaunija. Valka. Pasta kastīte Araka. Alīdai Žakovai.”

1926. gada martā — pēc K. Žakova nāves Alīda Priede-Žakova dzemdēja meitu Līzu. Tā nebija Žakova meita. Visiem saviem pēc Žakova nāves dzimušajiem bērniem Alīda deva uzvārdu Priede, bet ailē “tēva vārds” meitenēm Līzai (dzim. 1926. gadā) un Mārai (piedzima 1928. gadā) un dēlam Jānim (1929—1944) ierakstīja vārdu Kalistrats.

Laikrakstā “Slovo” 1926. gada septembrī publicēts šāds paziņojums: “Profesora K. Žakova atraitnei A. Priedes-Žakovas kundzei ir smaga nieru slimība. Līdzekļu iztikai nav nekādu. Atraitnei ir trīs mazgadīgi bērni. Vienīgais cilvēks, kas līdz šim palīdzējis Priedei-Žakovai, ir Ernests Barons. Profesora atraitne lūdz Latvijas valdību, krievu biedrību palīdzēt viņai šajā ārkārtīgi grūtajā stāvoklī. Viņas adrese: Buļļi, Lielā ielā 3.” E. Barons atradās viņai kaut kur līdzās arī turpmākajos gados. Te atnāca ciemos, atnesa konfektes, te ļāva bērniem pavadīt vasaru pieticīgā mājiņā Bulduros, blakus mājai, kurā dzīvoja viņš pats.

..

Viņas ģimenes ienākumu avots bija lekciju lasīšana, limitisma filozofijas ideju popularizēšana. Viņa lasīja lekcijas daudzās vietās Latvijā, bet 1928. gadā, būdama lekciju turnejā Slovakijas galvaspilsētā Brno, viņa dzemdēja meitu Māru. 1929. gadā saņemtajā pagaidu pasē rakstīts, ka viņas nodarbošanās ir bibliotekāre, bet viņas adrese ir Rīgā, Valdemāra ielā 16, 11. dzīvoklī.[47] Kādu laiku viņa ar bērniem dzīvoja Siguldā, mēģināja atvērt maizes ceptuvi, taču viņas un biznesa partnera nepraktiskums noveda šo pasākumu līdz bankrotam. Viņa konsultēja studentus filozofijā, palīdzēja viņiem sagatavoties eksāmeniem valodās, kā arī nodarbojās ar tulkošanu.

Kā atceras Alīdas Karolīnas jaunākā meita Māra Priede — māte, kuru viņa dievināja, bieži nebija mājās, brauca uz kaut kurieni. Raida vienmēr pildīja vecākās pienākumus. Par mātes iedotajiem minimālajiem līdzekļiem Raida prata gatavot ēdienus no kāpostiem un ikdienā ierasto miežu biezputru. Atgriežoties mājās, skumjajā ikdienas realitātē — koka mājā Viesturdārzā vai vēlāk — pieticīgajā divistabu dzīvoklītī piektajā stāvā Eksporta ielā 3 — , Alīda Karolīna turēja rokās brīnumainu boa no strausa spalvām vai kristāla vāzi. Viņai neienāca prātā, ka viņas pieciem bērniem nav, piemēram, pat apavu.

..

1941. gada jūlijā viņa mira no nedziedināmas kaites Paula Stradiņa slimnīcā, no tādas pašas slimības mira arī K. Žakovs. Vecākās meitas Raida un Jeļena apglabāja viņu Rīgā, Pokrova kapsētā netālu no viņas bijušā vīra kapa. Uz viņas kapa līdz pat šai dienai redzami ziedi.

Fragmenti no Kovaļčuka Svetlana. K. Žakova Rīgas arhīvs. //  Reliģiski-filozofiski raksti. Rīga, LU FSI, 2005. № 9., Latviskais tulkojums Arta Jāne