Alfrēds Ziediņš (1885–1938) – skolotājs un literāts. http://literatura.lv/lv/person/Alfreds-Ziedins/872169

Dzimis muižas rentnieku Jēkaba un Dores Ziediņu ģimenē Annas pagasta Kadilās (Alūksnes novads). Vecākais bērns (brāļi – Alberts un Jūlijs; māsa – Antonija).
Iespaidojoties no krievu romantisma dzejniekiem, jau skolas laikā sācis atdzejot un pats rakstīt dzeju.

1908. gadā iznācis pirmais (un vienīgais) dzejas krājums "Pirmajā gaitā". Pievērsies dramaturģijai; 1912. gadā iznāca pirmā luga "Plaisa", ko atzinīgi bija novērtējis Andrejs Upīts.

Pēc kara dzīvojis PSRS, kur aktīvi iesaistījās literatūras procesā – rakstīja lugas, publicēja stāstus periodikā, strādāja pie romāna "Sivašs". Lasīja literatūras lekciju kursus augstskolās, sastādīja latviešu literatūras mācību grāmatas.

1937. gadā ticis apcietināts un 1938. gadā nošauts.

1956. gadā pēc nāves reabilitēts.

19. gs. 90. gadu beigas: mācījies Annas pagastskolā.
1903: beidzis Alūksnes draudzes skolu.
1904: kā eksterns ieguvis tautskolotāja tiesības Valmieras skolotāju seminārā.
1904–1914: strādājis par skolotāju Annas, Beļavas un Bejas pagastskolās.
1914–1917: iesaukts Krievijas Impērijas armijā, karojis frontē.
1919: Annas pagasta padomju izpildkomitejas loceklis un kara komisārs Alūksnē.
1919–1923: politdarbinieks Sarkanajā armijā.
1923–1925: studējis Valērija Brjusova vārdā nosauktajā Augstākajā literatūras mākslas institūtā Maskavā.
1925–1930: docējis lekciju kursus par latviešu literatūru Latviešu centrālajā pedagoģiskajā tehnikumā Ļeņingradā.
1931–1934: tika nosūtīts partijas aģitācijas darbā uz Berezņiku ķīmisko kombinātu, vadījis kombināta bibliotēku un klubu.
1934–1937: docējis lekciju kursus par latviešu literatūru Aleksandra Hercena vārdā nosauktajā pedagoģiskajā institūtā Maskavā.
1937. gada 4. decembrī: arestēts.
1938. gada 3. janvārī: nošauts.
1956: reabilitēts.

1903: pirmā publikācija – Vladimira Giļarovska dzejoļa "Šūpuļdziesma" atdzejojums žurnālā "Apskats" (Nr. 12).

Publicējis stāstus, aprakstus un recenzijas PSRS latviešu periodiskajos izdevumos: "Krievijas Cīņa", "Latviešu Zemnieks", žurnālā "Celtne". Rakstījis romānu "Sivašs" par Sarkanās Armijas cīņām Krimas pussalā 1921. gadā, taču nepaguva to publicēt un rokrakstu atrašanās vieta nav zināma.  

Atdzejojis Mihailu Ļermontovu, Alekseju Koļcovu, Vladimiru Giraļovski un citus; atdzejojumi publicēti periodiskajos izdevumos.

***

Dzimis 1885. gadā, д. Кадыльс Анненской вол. Валкского у. Лифляндской губ.; латыш;

преподаватель Пединститута им. Герцена, член организации латышских писателей.

Dzīvoja: г. Ленинград, В. О., 17-я линия, д. 18, кв. 72..

Arestēts: 1937. gada 4. decembrī.

Notiesāts: Комиссией НКВД и Прокуратуры СССР 1937. gada 29. decembrī.

Spriedums: ВМН

Nošauts: 1938. gada 3. janvārī.

Apglabāts: г. Ленинград.

Avots: Ленинградский мартиролог: 1937-1938