Alfrēds Birznieks piedzima 1889. gada 13. februārī Bērzmuižas pagastā.

1912. gadā absolvējis Maskavas universitāti kā jurists. Turpmākos trīs gadus Birznieks Jelgavā strādāja Stērstu Andreja advokāta praksē.

Pirmā pasaules kara laikā Birznieks strādāja Astrahaņas zemstē. Pēc tam ieradies Rīgā, kur darbojās Baltijas bēgļu apgādāšanas komitejā.

Kad Rīgā ienāca vācu karaspēks, Birznieks pārcēlās uz Tartu, kur kļuva par Vidzemes cietumu inspektoru.

Jaunizveidotajā Latvijas Republikas Pagaidu valdībā Birznieks kļuva par iekšlietu ministra biedru. 

1919. gadā pēc Miķeļa Valtera demisijas no septembra līdz decembrim bija ministra amatā. Pēc Arveda Berga apstiprināšanas Birznieks atkal kļuva par ministra biedru.

1922. gadā piedalījies 1. Saeimas vēlēšanās no "Demokrātiskā Centra" saraksta. Sākotnēji nav ievēlēts, taču par deputātu kļuva 1924. gada novembrī, pēc tam, kad mandātu nolika Gustavs Zemgals.

 1923. gada jūnija kļuvis par iekšlietu ministru Zigfrīda Annas Meierovica vadītajā valdībā.

 Amatu saglabājis arī Voldemāra Zāmuēla valdībā, taču 1924. gada maijā demisionējis.

1941. gadā izsūtīts uz Iekškrieviju no sava dzīvokļa Rīgā, Strēlnieku ielā 5-3.

Miris 1942. gada 28. aprīlī Usoļlagā, PSRS

***

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Strēlnieku iela 5-1
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags
Miris ieslodzījumā: 28/04/42
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, miris Usoļlagā

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Alfrēds Birznieks varat meklēt vietnē news.lv.