RĀCENIS ALEKSANDRS 5. Cēsu kājn. pulka leitnants. Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1899. g. 18. oktobrī Valmierā. Izglītojies reālskolā Pēterburgā, skolu beidzis 1919. g. Valmierā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 7. jūnijā Valmierā. Apmēram mēnesi dienējis pilsētas komandantūrā, pēc tam Rīgas frontē, īsi pirms Bermonta uzbrukuma ieskaitīts karaskolā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem.

1920. g. maijā karaskolu beidzis un nosūtīts uz 5. Cēsu kājnieku pulku, kura sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanas pēdējās cīņās.

1920. g. 29. jūnijā Latgalē izlūkgājienā uz Prigorodkrasnojes ciemu Rācenis ar savu vadu, virzīdamies gar Zilupes krastu, straujā triecienā ieņēma ienaidnieka ierakumus un apšaudīja lieliniekus, piespiežot tos atkāpties. Šajā cīņā ieguva ložmetēju.

Atvaļināts 1921. g. 21. augustā Studējis LU Arhitektūras fakultātē.

No 1928. g. tehniķis Rīgas pilsētas valdē, pēc tam Hipotēku bankas taksators un revidents.

Studentu korporācijas "Fraternitas Livonica" biedrs. 

1944. g. devies trimdā uz Vāciju, kur dzīvojis Fišbahas bēgļu nometnē, strādājis par arhitektu ASV armijas dienestā.

1950. g. emigrējis uz ASV, arhitekts Bufalo līdz pensijai 1970. g.

Viens no Bufalo latv. evaņģēliski luteriskās draudzes dibinātājiem.

Miris 1984. g. 14. aprīlī ASV.