Aleksandrs Leimanis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
17.09.1913
Miršanas datums:
17.06.1990
Kategorijas:
Kinorežisors, Pedagogs, skolotājs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas 2. Meža kapi

Aleksandrs Leimanis (dzimis 1913. gada 17. septembrī, miris 1990. gada 17. jūnijā) bija ievērojams latviešu kinorežisors un scenārists. Pamatā uzņēmis piedzīvojumu žanra filmas.

Aleksandrs Leimanis dzimis 1913. gadā Smoļenskas guberņas Gavrilovas ciemā, latviešu kolonistu ģimenē. Pēc Jāņa Streiča atstāstītajiem Leimaņa vārdiem, visi viņa vīriešu kārtas radinieki esot gājuši bojā padomju represijās.

Garšo pēc āpšu mī... apšu mizām - epizode no k/f Melnā vēža spīlēs (1975)

Leimanis devās uz Maskavu un iestājās avioinženieru institūtā, kur gan izturēja tikai divus kursus, jo vairāk pievilka teātra pasaule.

1939. gadā absolvējis A. Lunačarska Teātra mākslas institūtu Maskavā.

Kara gados pabijis dažādos Krievijas teātros – Čeboksaros, Semipalatinskā, Omskā, arī latviešu frontes ansamblī -, 1944. gadā Leimanis pirmoreiz ieradās savu senču dzimtenē Latvijā.

Eduards Smiļģis viņam deva darbu Dailes teātrī, un ievērību izpelnījās jau pirmais Leimaņa iestudējums – Hodža Nasredins ar temperamentīgo uzvārda brāli Leonīdu Leimani titullomā.

Darbojies vairākos Latvijas teātros, bijis Jaunatnes (1946-1947) un Jelgavas (1952-1953) teātru galvenais režisors.

1954. gadā sācis strādāt Rīgas Kinostudijā par dublāžas režisoru.

Kinorežijā debitējis 1959. gadā - režisējis īsfilmu "Atzītā kļūda".

Pirmā Leimaņa pilnmetrāžas filma ("Cielaviņas armija") iznākusi 1964. gadā.

1970. gadā uzņēmis muzikālo piedzīvojumu komēdiju "Vella kalpi" - pirmo latviešu kostīmfilmu. Darbojies arī kā scenārists un kinoaktieris.

Kam vilna, tas jācērpj - epizode no k/f Vella kalpi Vella dzirnavās (1972)

A. Leimanis ir bijis pedagogs Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē (1948-1957),  viņa skolnieki bija arī Jānis Streičs un Ēriks Lācis. Bijis arī katedras vadītājs (1971-1973). 

Laulībā ar aktrisi Baibu Indriksoni dzimis dēls, pazīstamais baletdejotājs Aivars Leimanis.

Leimaņa filmogrāfijā ir arī tādi darbi, kas liecina par režisora kapitulāciju cīņā ar kinostudijas scenāriju redkolēģiju – filmas Oļegs un Aina (1973) un Atklātā pasaule (1979)

Astoņdesmitajos gados Leimanis gribēja ekranizēt gan Skroderdienas Silmačos, gan Andreja Upīša Peldētāju Zuzannu, taču saprata – lai ko viņš piedāvātu, redkolēģija to nepieņems.

Aleksandrs pameta kinostudiju, un 1987. gadā apcerē Silvijas Līces grāmatā par latviešu kinorežisoriem savu kinodzīves periodu nosauca – Manu sagrauto sapņu laiks.

Miris 1990. gada 17. jūnijā Rīgā.

2003. gadā režisore Agita Cāne uzņēmusi dokumentālo filmu "Aleksandrs Leimanis".

***

Aktierfilmas

Dokumentālās filmas

  • Vecie labie laiki, 1968

Lomas

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        Birkas