Albrehts Dīrers (vācu: Albrecht Dürer; dzimis 1471. gada 21. maijā, miris 1528. gada 6. aprīlī) bija vācu gleznotājs un grafiķis, viens no Renesanses laikmeta izcilākajiem māksliniekiem. Gleznojis altārgleznu Rīgas Svētā Pētera baznīcai.

Dīrers dzimis Nirnbergā zeltkaļa ģimenē. Šeit viņš arī izglītojās un pavadīja lielāko savas dzīves daļu. Tajā pašā laikā mākslinieks daudz ceļoja, pabija gandrīz visās vācu zemēs, Šveicē, Nīderlandē, kā arī Itālijā. Itāliešu meistaru darbos Dīrers īpaši apbrīnoja prasmi atveidot plaknē telpu un kailu cilvēka ķermeni. Tāpēc Itālijā viņš papildināja zināšanas anatomijā un perspektīvas mācībā. Mākslinieka galvenā skolotāja tomēr bija daba, jo viņš mākslu uzskatīja par vienu no izziņas formām.

Dīrera mantojumā ietilpst altārgleznas, portreti, figuratīvas kompozīcijas ar reliģisku tematiku un sižetiem no antīkās mitoloģijas un literatūras, kā arī grafikas darbi. Sevišķu vērību mākslinieks veltīja grafikai, izkopjot un bagātinot ksilogrāfijas (kokgriezuma) un vara grebuma tehniku. Viņš arī paplašināja grafikas tematikas loku, ietverot tajā no sadzīves smeltus sižetus.

Dīrers izmēģināja spēkus arī arhitektūrā, nodarbojās ar fortifikācijas teorijas jautājumiem, interesējās par dažādām dabaszinātņu un humanitāro zinātņu nozarēm. Dīrers atstājis arī lielu teorētisko mantojumu - vairākus traktātus par celtniecības atziņām, par laukumu un ķermeņu mērīšanu, par pilsētu, piļu un apvidu nocietinājumiem, kā arī "Četras grāmatas par cilvēka ķermeņa proporcijām" (1528. g.). Tajās pirmo reizi vācu mākslā izklāstīti mākslas teorētiskie pamati.

Albrehta Dīrera daiļrade vācu renasanses mākslā veidoja dominējošo līniju. Viņa ietekme uz sava laika māksliniekiem bija liela. Tā skāra ne vien Vācijas, bet arī Francijas un citu Rietumeiropas zemju mākslu.

Slavenākie darbi: "Bruņinieks, Nāve un Velns", "Rokas", "Četri Apokalipses jātnieki"