Mācījies O. Feldmaņa privātsk. Dobelē. Beidzis Valmieras skolotāju semināru (1911). Strādā Vecmīlgrāvja draudzes skolā, 1913-49 bijis Irlavas skolas pārzinis un vēstures skolotājs (ar pārtraukumiem). 1949.gadā pārcēlies uz Rīgu, 1951-57 strādā Latvijas ZA izdevniecībā. Saraksta vēsturisku stāstu "Gaidis" (public. žurn. "Dzimtene un Pasaule" 1935, grām. 1938), romānus "Meitene ar akmens cirvi" (1967), "Pirms tūkstoš gadiem" (1968), "Pičs aizbēg pasaulē" (1970), "Noslēpumainās bultas" (1972), "Tas notika lībiešu zemē" (1978), "Trīs draugi senajā Rīgā" (nav izdots) par Latvijas senākās vēstures notikumiem. Darbos rūpīgi raksturoti laikmeta, vides un sadzīves apstākļi, mazāk veiksmīgi veidota kompozīcija un raksturi.