Dzimis Franksesavas (Jaunsvirlaukas) pagasta Jaunbitēnos, turīga saimnieka daudzbērnu ģimenē. (Pēterim bija 7 brāļi un māsas, kā arī vēl 4 pusbrāļi / pusmāsas, kad pēc mātes nāves tēvs apprecējies vēlreiz)

No 1897.-1900.gadam mācījies Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā, no kura izslēgts par marksisma propagandu.

1902. gadā ieguvis tautskolotāja tiesības.

LSDSP biedrs no 1904. gada. Par revolucionāro darbību apcietināts vairākkārt. (Apcietināts arī viņa brālis Antons Birkerts)

1906.gadā emigrējis uz Šveici,

1907.-1911.g. devies uz Ameriku, kur studējis jurisprudenci Valparaiso universitātē. Tad studējis filozofiju un socioloģiju Kolumbijas universitātē Ņujorkā.

1913. gadā atgriezies Latvijā, strādājis žurnālistikā,

No 1914.gada strādājis par skolotāju Maskavā.

No 1916.-1917.gadam dienējis latviešu strēlnieku pulkos. 

1918.-1920.g. lasījis lekcijas Smoļenskas universitātē un pedagoģiskā institūtā.

Pēc atgriešanās Latvijā lasījis lekcijas Tautas augstskolā: 1920.-1928.g., arī Jelgavas pedagoģiskā institūtā. Pirmais savācis un sakopojis latviešu tautas anekdotes.

1925. g. piedzimst dēls Gunārs.

1940.g. Latviju okupē PSRS, un abi brāļi- gan Pēteris, gan Antons kļuva par aktīviem okupācijas varas kolaborantiem- iespējams, tiešām naivi turpinādami ticēt marksisma "naida teorijas" nesējiem-komunistiem. Katrā ziņā, abi pēckara gados, atšķirībā no citiem latviešu intelektuāļiem nevis tiek represēti, bet iegūst amatus okupācijas varas struktūrās un turpina savu lieterāro darbību.  

Savā publicistikā asi uzstājies pret reliģiskā absurda tendencēm LR laika augstskolās, piem.:

"...Misticisms un reliģiskā murgošana Latvijā: P. Birkerta Kritiskas peezīmes Akadēmiskie murgotāji... Latvijas valsts universitate ir mūsu reakcionāras ideoloģijas citadele. Uz viņu mūsu buržuāzija var teešām but lepna..." utt.

Okupācijas gados kļuvis par "Nopelniem bagāto kultūras darbinieku", un bija viens no tiem, kurš 1940. gadā jaunnodibinātajā LPSR Rakstnieku savienībā "apņēmās aktīvi iesaistīties jaunās padomju dzīves celtniecībā" taču jau 1947. viņa lieta tika izskatīta partijas sapulcēs, jo viņa darbība nebija "pietiekami "aktīva"".

1940. gadā kā starp pirmajiem LPSR "Rakstnieku savienībā" iestājās Antons Birkerts. Pēteris Birkerts, Ernests Birznieks-Upitis, Aleksandrs Čaks. Pēteris Ērmanis, Jānis Grants. Valdis Grēviņš, Meinhards Rudzitis, Anna Sakse, Roberts Sēlis, Kārlis Skalbe, Jānis Sudrabkalns.

Folkloras pētnieki - Pēteris Birkerts, Jānis Alberts Jansons, Anna Bērzkalne  vēlāk tika vainoti, ka bija traktējuši folkloru "kā kopīgu tautas daiļradi, aizdomīgi daudz runājot par "tautas garu" un "nesaskatot folkloras šķiriskumu"".

1948. gadā viņam Universitāti nākas atstāt piespiedu kārtā, jo uzskata, ka Latvijas Republikas laikā viņa sarakstītie darbi "izmantojami bez pārstrādāšanas".

Pazīstamais arhitekts Gunārs Birkerts (daudzas sabiedriskas ēkas ASV; Latvijā pēc viņa projekta būvēta Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka) ir literātes Mērijas Saules-Sleines un literāta un folklorista Pētera Birkerta dēls.

Darbi:

Birkerts P. Psiholoģija. - 1921.

Birkerts P. Pedagoģiskā psiholoģija. - 1923.

Birkerts P. Daiļradīšanas psiholoģija. 1.-2. - 1922.-1925.

Birkerts P. Mīlas psiholoģija. - 1926.

Birkerts P. 1905.g. revolūcijā cietušie Latvijas skolotāji. - 1927.

Birkerts P. Mūsu revolūcijas varoņi un mocekļi. -1928.

Sakārtojis :  Latvju tautas anekdotes. - 1925, 1926; 1 - 4, 1929 - 1930.

Sakārtojis : Latvju tautas mīklas. - 1927.

Sakārtojis : Latviešu sakāmvārdi un parunas. - 1927.

Sakārtojis : Ko tauta saka par baznīcu un mācītājiem. - 1927.

Sakārtojis : Pedagoģiskie viduslaiki tagadējā Latvijā. - 1928.

Avots : LNB

***

Piezīmju lauki: Arī literatūrzinātnieks.